Nepatīkami ir ne dēļ iespējamas piederības normālam progresīvismam (lai ko tas nozīmētu, tā, šķiet, arī ir kategorizēšana), bet tas, ka binārā jeb šķietamu pretmetu argumentācijas telpā nav iespējams konstruktīvi atrast labāko iespējamo risinājumu. Abas puses iziet no 'mēs labākie, jo iestājamies par/pret šo, bet viņi - sliktie un pretinieki, jo saka, ka tā nedrīkst. Izrietoši, tie ir mūsu ideoloģiskie pretinieki, un tikai tāpēc mēs noraidīsim jebkuru viņu ierosinājumu.' Tas nekas, ka realitātē 98% uzkatu par to, kas abām pusēm liekas labs un pareizs, sakrīt, un atšķiras tikai margnāli 2%, aiz kuriem nereti stāv dažādas intereses, tostarp materiālas (agency problem un tās esamības/neesamības pārbaude ir vēl viens aspekts, ko jāpielieto izkoptā domāšanā).
Mēģinājums skaidrot, ka nav viss tikai melns, balts un pretpolos, un izvērsta argumentācija bināri domājošos var novest pie liela aizdomīguma, un, kā redzam no citētā raksta, arī bailēm un nedrošības. Bet tas ir labs ceļš, ko izvēlēties.

(Reply to this) (Parent)