..
Ziniet, kas man liekas stulbi? Tas, ka ir skaidri sajūtama atmiņas pasliktināšanās, un domu skaidras uztveršanas grūtības, nerunājot vēl par to noformulēšanu. Smadzeņu nodilums, jeb varbūt tā vienkārši atnāk apziņa, ka te kaut kur arī beidzās mana spēja saprast un loģiski virknēt domas (es neesmu no tiem, kurš mostas ar mantru "Tu Vari Būt, Kas Tu vien vēlies būt!", un domāju, ka katram tās robežas ir determinētas).
Lūk, piemēram, lasu grāmatiņu par nāvīti un bailēm, jautra tāda grāmatiņa. Bet lūk vietām kopbilde sāk zust. Paliek tikai tādi atsevišķi izcēlumi, pampaki purvā, kurus arī drīz vairs neatceros. Lūk tas ir Stulbi.
Taču iespējams tās arī ir tikai kautkādas instiktīvas bailes no miršanas. Vismaz tad, tas mani nomierina, jo nozīmē, ka man vēl "viss nav izdomāts".