jūraszirdziņš
Jā, zirgs salija līdz pēdējai vīlei! Nu, varbūt tikai kāda rūpīgāk slēpta vīle palika sausa un, ziniet, labi ka tā. Nav ko konfūzēt ķermeni un prātu tik ļoti ar lietu.

Lietus, kā zirgs nebija kādu laiku (jeb laiku, kad cītīgi vazājās ar lietussargu)novērojis, ir ar zināmu smaržu un garšu. Nav tā, ka zirgs pārvietotos ar atplēstu muti un ošņātu gaisu, bet šis šoriez bija neizbēgami.
Lietus šodien bija que les huîtres et la mer, jo, pirmkārt, no jūras iegūts distinktīvs aromāts, viegls sāļumiņš un vispārējs atmosfēras notonis, kad pilieniņi izkliedēti pa debesu klajumu, otrkārt no austerēm aizgūts miesīgums jeb pilnīgums - lietus lāses bija treknas un sulīgas, izsita cauri visam, tās bija tādā atdzesētas gaļas jeb, šajā gadījumā, austeres temperatūrā, kā arī lāsēm piemita austeres mīkstās miesas pieskāriena maigums.

Sava journey in da rain zirgs pieturēja ar papīriem pildītā ofisā, kur zirgs laipni palūdz atļauju nekam nepieskarties, ja vien tie nav papīra dvieļi. Bet tie tur nebija.

Un ar kājām ejošais zirgs var pievienoties pasaules steidzīgo autobraucēju nīdēju grupai. Grupa neizceļas ar skaļiem saukļiem vai lozungiem, ja vien tās dalībniekus neinducē kārtīga peļķes šalts viscaur. Tāds eksternāls sapurinājums izrauj snaudošo garu un mudina uz zināmu ekspresivitāti.
Fuck you! Kravas mašīna ar ūber lielajām riepām, fuck you! (Varētu arī ar pakavu pa pakaļu.)
Kādēļ te nedarbojas Ņūtona trešais likums, ko? Tā, ka tieši tik pat lielu, pretēji vērstu šalti tas vadītājs nesaņemtu tūliņ pat atpakaļ?