knapi tiku no pagalma laukā, tikai ar trešo ieskrējienu atmuguriski uzspolēju stikla kaln(iņ)ā. vissliktāk ir piespiest bremzi, kad esi tieši blakus mājai, mašīna bez aiztures slīd sāniski, līdz atduras pret kaut ko, pret māju, piemēram, vai oļiem, kas nelielā joslā ap māju, man šitā jau vienreiz gadījās, bezmaz attaisi logu un ar roku atspiedies pret māju, lai noturētu mašīnu
vēl mazliet trikī upe ielas galā, skaisti uz leju, divdesmit metrus no manas saulcerītes virsotnes, negribētos pīles sabaidīt

un prognoze neko labu nesola vismaz nedēļu, nemitīgi nokrišņi, pa dienu nedaudz plusos, pa nakti nedaudz mīnusos, ledus karalienes saltā sirds staro ekstāzē