Dvēseles šķautnes

hah, man tagad ir brīvlaiks. jau kopš 14.01. un līdz 9.02.
tomēr dažas lietas mūsu unītī man patīk. :D
kaitina tas, ka mums joprojām nav solītā lekciju saraksta un daļa atzīmju.
pati neesmu iesūtījusi referātu. nez no kursa vēl var atteikties? :D
un vēl es jūtos kā varone - 4 dienas pēc kārtas biju pie tā ļaunā ārsta, kas visu laiku urbj /vai rauj atsevisķos gadījumos. nu lūk. tagad man ir 4 smukas plombes. un atkal 3 gadus es to ārstu ignorēšu. :p
mja, man ir parādiņi mācībās. es nezinu, ko es gribu... ko es darīšu tālāk.. un sasodīts meklēju darbu un dzīvokli.
tik daudz prasību...
un vēl šī krīze.
lasu rakstus, analizēju gan no ierindas pingvīna, gan profesionālā kretīnisma viedokļa. mja.

kas vēl jauns?
nu nekas. semestris daudz maz sakarīgi piebeigts. ir normālas atzīmes. viens iespējams pusparāds. [jāsaņemas ;) ]
oo, tikko zvaniija kursa biedrene - esot jaunais lekciju saraksts :D hmm tīri sakarigs. jāizdomā ko ņemt. :D kur varētu veiglāk izlīferēties un kas būtu interesanti. :D
ak, jā...  man vajadzētu parādus nokārtot. un satikt programmas vadītāju myb kkā ar visu var izbraukt :D
;)

gan jau būs labi.

un tagad es pa vakariem jūtos kā vecmeita. tikai kaķa vietā ir divi traki suņi.. bet viss pāre'jais - Tv, adīklis, tēja un gra'matas gan ir. tik miermīlīgi. nemaz neticas, ka tā ir tā trakā galvaspilsētas meitene, kas kojas spēj apgriezt kājām gaisā. :D

* kleitas auduma meklējumos, brīvdienās, lekciju saraskta studēšanā.. ak, jā un ētikā..

atkal rakstu kursa darbu.
diemzēl šodien ir pēdējā nakts/diena.
man tiesām nav skaidrs kāpec es nespēju saņemties. ir cilvēki, kas man tic, bet man vienalga nav motivācijas. ir tikai sapnis pabeigt šogad un varbūt studēt tālāk un varbūt kādreiz turpināt akadēmisko karjeru.. bet kā lai to paveic, ja man jau tagad neko negribas darīt. trūkst mentora, iedvesmotāja, praktiskā pamata utt.
vai man ir cerība aizstāvēt KD tagad. JĀ! un sasodīts es to izdarīšu. kaut vai lai pierādīu sev. šõnakt nezēlosim nevienu. es varu. būšu pazemīga, pakļavīga un darīšu visu, lai man izdotos. nebaidīties. tas ir galvenais.
un kkad es atradīšu darbu, dzīvoklīti, savedīšu kartībā savu dzīvi un iedzīvi un dzīvošu normāli. man būs VISS. tagad tikai jāsaņemas.
aiziet jūriņā t.i. kursa darbā.

šķiet mūsu dzīve ir kā viena liela studiju pieredze. visi zinām kā jabū teorētiski, darām dzīvojam, bet visi aplaužamies praksē un macāmies no jauna peldēt un neslīkt..
metodes dažādas. uzstādam sev ar vien jaunus un jaunus termiņus kkā izdarīšanai, paveikšanai un tad krāpjam sevi un citus lai dabūtu pagarinājumus plānu izpildei. un tā nu mēs dzīvojam visu laiku. uz vispār jau izdodas. labāk/sliktāk, bet ta jau ir katra paša pieredze.

labi. ķeršos pie darba. redzēs kas sanāks. :)

*nakts, auksts, kafija un cigaretes, mācību istaba 406. un KSK dibināšana...

nav gulēts normāli... es nezinu, kas ir miegs kopš svētdien pamodos. un tūlīt jau būs 4diena... omg.
lai vai kā..
pēc sms un sarunas.. zini ir tik labi, ka varētu raudāt. :**

es varētu tag sēdēt kkur tumsā vai sadegt svecītes un vnk priecāties, smieties UN raudāt. tikpat labi es gribētu būt mājas dārzā, sēdēt ierastajā ābelē, pirms tam redzēt saulrietu... just suņu purniņu pieskārienus.. gribu mieru.
man ir apnicis būt par kko atbildīgai.. bet es laikam  citādi nemāku.

"es nezinu, ne kur tu esi, ne arī ko dari, bet .. zinu tikai to, ka gribētu būt līdzās.. vnk būt." :*
es pat nezinu kāpēc man gribas raudāt. varb vnk esmu nogurusi. 5dien braucu mājup, lai vai kas.
un tajā pašā laikā es mīlu šo pasauli. vislabākais kas ar mani ir noticis un notiek ir šī dzīve.

#žēl, ka piečakarēju savējos un neaizstāvu darbu.. izlidoju no budžeta un etc... bet vnk .. nez. gan jau. varb. tas mani stimulēs kko darīt vairāk. ;)

atgriežos pie UK vēstures un EP vēlēšanām. rīt jāprezente. :p

*pilsētas troksnis aiz loga, neliels dzestrums, kafija un enerdžī drinks, sāp mugura no sēdēšanas pie pc.. ar skatienu nākotnē. :*

tagad vēl joprojām cīnos ar savu kursa darbu, kurš jau bija jānodod. neloloju lielas cerības, ka man viņu kāds parakstīs un ļaus aizstāvēt, bet ja nu tomēr.. cerība taču mirst pēdējā. nav ko tagad izstrādāt liekus scenārijus. jādzīvo. pēc šīs nedēļas skatīsimies no kā sastāvēs dzīve.
bet ienāca prātā te kko ierakstīt tamdēļ, ka istabsbiedrene teica - es gribētu zīmēt, bet nav laika.
un tā nu tas ir... no cik daudzām sirdslietām mēs atsakāmies tikai tāpēc, ka nav laika. .. mja.
izskatās, ka šī vasara vārētu būt tīri ok. laika ziņā. pēc dziesmu svētkiem liekas būs tāds brīvāks režīms. cerams tad es varēšu bik pastrādāt, tad izdarīt beidzot lietas, kurām gada laikā nav atrasts brīvs brīdis... m!atmiņu grāmata, stāsti, dzeja.. fotogrāfija. vnk nothingdoings.. :D  grāmatas. mājas. ģimene.
gribu vasaru un tad nedomāt par tām problēmām, kas ir tag.
vēl izturēt šo nedēļu.. līdz 4dienai - 2 referāti, šod.kursa darbs, parādi un tēzes. ir ko norauties bik. bet tad viss būs cauri... un viss. gribu sesiju. tai gan jau kkā cauri izlīdīsim :*

mīlu dzīvi, neskatoties uz tās bedrēm. :*

* mīļuma zvans, studijas, Kursa darbs, pofigisms, nakts, daudzie kabatas lakatiņu kalni, šķavas...

jums vajadzētu redzēt kā šobrīd izskatās istaba, vai es tajā. :D
tātad - abas gultas joprojām ir sabītītas kopā. tajās šobrīd ir izvietojies viss man grāmatu kalns, kas nepieciešams kursa darba uzrakstīšanai. [Btw, tas rīt ir jānodod, uzminiet cik es esmu izdarījusi?] ēdamais, kabatas lakatiņu kalni, jo esmu taču slima, blakus uz galda pāris kafijkrūzītes un rindas kārtu gaida enerdžī drinks. :D tāds nu lūk mans midzenis. :))
vēl šodien tika pabeigts viens refis, tas gan grupu, tādēļ varēs rīt nodot.
bet ir viens neiesākts, un rīt vēl jāatstrādā divi parādi tajā pašā priekšmetā. :D ak,jā un vēl viens grupu referāts ir neiesākts. damn. kur es varēju tādos mē**os nonākt? nu kas - tiešām pavasaris galvā jau no rudens bija? kkāds nepareizs viss šis gads. bet trakākais, ka sistēma ļauj mums kkā joprojām izšmaukt. nesaprotu. bet man patīk. ceru tikai, ka šī sistēma ļaus man izšmaukt arī šo pavasar. šaubos. un ja neļaus - tad lidoju no budžeta, pabeidzu gadu vēlāk - nu varb. arī ne - un maksāju pusdienas pārējām līguma dalībniecēm. murgs. mērķis pa šo nakti uzrakstīt kādas padsmit, gandrīz 20 lpp. no nekā. galvenais - loģiski liet ūdeni. :D
smieklīgi šodien bija arī tas, ka nopirku rimčikā lietu, ko sen nebiju ēdusi, kopš videnes - cheetos čipšus.. un tur iekšā uzlīmīte - "i don't care!" ideāli ne. :P un vispār, es gribētu vēl vienu nedēļu mācību komandējumu! ;)

mja, un mans mīļums pieteica šodien, lai līdz trešdienas vakaram tieku galā ar mācībām, lai mums abiem ir laiks doties iepirkties un vēlāk baudīt vakaru. te nu ir motivācija kko izdarīt laicīgi. ;)
hmm, un vakar viņš mani nosauca par sievu. jancīgi, ja ņem vērā mūsu interesantās un līdz galam nedefinējamās attiecības. :D
labi, pietiek te kko spamot. jāķeras pie lasīšanas/rakstīšanas.
ES VARU!!!! VISU VARU UN PASPĒŠU!!!! :*

mīļums, studijas :@ , angīna, nomācies, kafija & energydrink, Baltijas asambleja, mazas valstis un reģioni, gribu vasaru, jūru, tavus apskāvienus... un pamosties atkal un atkal kopā ar tevi :*

vispirms jau gribu pateikt paldies. Paldies manam mincim, kas piespiedis mani sākt mācīties. Tas gan laikam mani neizglābs no akadēmiskā parāda un smukām summiņām.. bet tomēr. PALDIES!!!
Paldies pasniedzējai, kas tomēr mēģina glābt mūsu pēcpuses, ja arī neizdosies, mēs novērtējam.

jau trešo dienu cenšos mācīties. bet ziniet, nesanāk. un nesaprotu kāpēc. Nav laikam motivācijas. bet kur tad mācību entuziasms.? man patīk manas studijas, daļa lekciju, bet es te kko čakarējos. :( bet kkas nav. pietrūkst.

Bet ES TAČU VARU!!! MAN IZdosies! Es spēšu atkal glābt savu pēcpusi... man izdosies. Es tikai vēl nezinu kā, bet arī šoreiz viss būs ok. :))Esmu pārliecināta.

Nākamnedēļ grafiks ar nav no vieglajiem, mācības, koris, teātra mēģi, eksāmens tiesībās, vairāki semināri... un 6dien vēl pirmizrāde, ar mani galvenajā lomā. nu aptrakuši bijāt, mīlīši, kad iedevāt galveno lomu. :D bet arī te viss izdosies. ;)

Ai, minci. arī tag domāju par tevi. :) nu jā.. kāds ir mūsu attiecību statuss? interesanti joprojām. bet man liekas, ka esam saķērušies vēl ciešāk. tava frāze - es biju, esmu un Būšu tava dzīve un tavā dzīvē.. tas bija fantastiski. varbūt, ka nepareizi tulkoju. bet nu tam šajā mirklī nav nozīmes. es mīlu tevi un viss. ;)

labi, pietiek.. atgriežos pie mācībām. šoreiz nopietni!!! Tēzes vispirms un tad KD !!!!
mana motivācija ir solījums Tev, mans dejotāj! :***

*drūma diena, regejs, miegainums, atvērti pieraksti... klīstošas domas, apņēmība un ticība veiksmei... :*

Ei nu saproti, kas tagad notiek. patiešām! Mēs it kā esam izšķīrušies, abi brīvi cilvēki, kas var satikties ar ko grib - respektīvi satiekamies viens ar otru. ;) jau ir divas naktis pavadītas kopā un viena gandrīz pilna diena. :)
Šobrīd rakstot nav nekāda emocionālā uzplūda, tamdēļ spēju uz to visu paskatīties no pragmatiskās un komiskās puses. :p
man liekas, ka tu to pieļauj un pat izaicini mani, lai tādā veidā parādītu, ka mēs kopā esam citu iemeslu dēļ.. ka tā nav mīlestība. BET tu nezini, kā es to visu uztveru. Patiesībā, arī es tagad visu vēl neizprotu. .. vai tu centies panākt, lai es aizeju pavisam? "Time to say goodbye?" diez vai. es turpinu pieķerties. Reizēm man šķiet, ka arī tu mani negribi vēl atlaist. .. vismaz pagaidām.
varbūt mums vnk bija pietrūcis randiņu posms, jo viss sākās tik strauji, ka pat nepamanījām, ka esam kopā. UN viss bija labi. vismaz man tā likās.
varbūt tu esi nobijies? Bet nu mīlestība - nav kkas tāds kas vnk ir.. protams, sākumā.. pirmajos brīžos, bet tā prasa rūpes, kopšanu, saudzēšanu, attīstīšanu.. ir jāstrādā arī pie tās. :) tikai tad ir perspektīva, turpinājums, cits līmenis. :))
Lai vai kā.. es ceru tu zini, ka mīlu tevi. un mīlēšu.. :*
Daudz neatbildētu jautājumu, daudz 'varbūt' .. un es tiešām gribēju parunāties... bet tu veiksmīgi izvairījies.. mazliet brutāli, bet veiksmīgi. :D nekas, gan jau es tevi piespiedīšu pie sienas. :D

varbūt, ka reiz es arī aiziešu no tavas dzīves... vnk reiz neatgriezīšos.. līdzīgi kā es pirms daudziem gadiem rakstīju vienā savā dzejolī... ja atradīšu.. nocitēšu .. bet tur bija kkas par to, "ka nezvani vairs, nesauc mani pie sevis.. viss.. bet tu zvani, jo zini, ka es nevarēsu atteikties no vēl vienas kaislīgas nakts ar tevi... "
un tā arī būs ar mums.. bet vēlāk. pagaidām es vel tevi mīlu. patiešām.

nu jā.. manas mokas šobrīd. labāk būt pragmatiskai, nopietnai.. tā ir pašaizssardzība.  tad man nesāp. ;)

Mans dejotājs. :*

Es gribētu, lai manām meitām ir tādas krūtis.. šorīt tu teici. Es esot fantastisks, mīļš, sirsnīgs cilvēciņš...
un tomēr. tu mani nemīli. it kā izšķīrāmies tieši dienu pirms datuma, kad viss sākās. vien pirms dažiem mēnešiem, bet liekas lielākā daļa dzīves ir pagājusi.
Cik jauki, ka tu man izstāstīji visu. [un te nav nekādas ironijas] .. man patiess prieks, ka uzticējies. jā, nevaru teikt , ka man nesāp.. un kā vēl. sāp patiešām. tāda nu ir tā dzīve, maita vai, ne! :D Paldies, ka no rīta smīdināji.. vismaz kkā asaras pierima. ir tāda dīvaina sajūta.. it ka viss cauri, bet neticas. un man šķiet, ka arī tu nespēji tam noticēt.
pie manis ir ēzelītis. viņš ir pārāk daudz redzējis. :D [jānomušī]    patiesībā.. kādu brīdi man viņu vajadzēs. lai ir ko apskaut. bet tu saņemsi to atpakaļ.. es neesmu ne savtīga, ne mantkarīga. man viņu šobrīd vajag.
varbūt šis ir tavs, mans.. mūsu vājuma mirklis. ak, dievs.. vienīgais šobrīd vēlos ir, lai tu mani tagad cieši apskautu.. un nelaistu vaļā.
Neatlaid mani. Es nevaru..es jūtos kā slīcējs.
zinu, ka skan šausmīgi.. katrā teikumā ir "es", bet šīs emocijas man kkur jāliek.. citādi raudāšu visu dienu un vēl [atkal "es"]
lai nu kā.. tā meitene, kas reiz paliks kopā ar tevi - dzīvos paradīzē. Tu vienmēr paliksi ļoti īpašs, kā arī nevaru solīt, ka pārstāšu mīlēt Tevi.. Arī mīlestība bez atbildes ir skaista. sāp un tomēr ir tik labi.
Mans dejotājs.. :*

...Tev arī mēneša jubileju!!!  :D

jeb ..šo rītu es neaizmirsīšu. varbūt tāpēc, ka bija auksts, ka es sajutos kā maza naiva meitenīte,kas patiesībā jau arī esmu... un ka... ai nu vnk burvīgs rīts.  un man joprojām nenāk miegs. rīt eksāmens!

* auksti, gaidāms sniegs (yesss!), ziemas saullēkts, komiska situācija...

ir jau aizvadīta otrā Jaunā nu jau 2008. gada diena. :) Patiesībā.. tāds miers manī sen nav bijis. :) es vnk esmu LAIMĪGA. iemīlējusies.. o, jā. ;**
teorētiski notiek gatavošanās eksāmenam. mēģinu mācīties. pietiek gribasspēka, šķiet. :)
Brīvdienās biju mājās. omucim arvien sliktak un sliktāk.. mans runcis paspēja, graužot vistas kaulu, pāršķelt mēli, kā ar žileti būtu griezts.. lieliska ZS bilance. :D  bet vēl satikta SB. nebiju domājusi, ka jutīšos ar šiem kaut reiz vēl tik vienota. atkal sajutos kā kkad ļoti sen. uzticēšanās, pleca sajūta, jautrība. vēl piezvanīja Raiča, lai satiktos. jo šis divas dienas bija LV. burvīgi. smiekli, pastaigas, sarunas. :))

mans dejotājs.. mmm.. brīžiem šķiet, kas es pie viņa pavadu vairāk laika kā citur. visas manas domas par viņu. :*

lieliski nosvinēta viena fantastiska dz/d 30-31.12. Ideāli sagaidīts Jaunais gads. šampis, uguņošana Bastejkalnā, pikošanās, sniegavīru velšana pagalmā, "Katanas ieceļotaji" u.c. galda spēles, kompānija, mīļums. miegs, brokastis gultā 1.01. plkst 16 :D ... un vnk skaisti.

varētu dejot un dejot, griezties, smaidīt, skūpstīt, vnk būt... :*

*mīlu dzīvi, sesijas bubulis, mīļums, sniegs, janvāris, padarāmie darbiņi, nakts kojās..

nu ko lai daudz stāsta.
man nebija nekādas svētkus sajūtas, neksatoties uz to, ka šogad jubileja. Bet teši tajā dienā bija mani vislielākie svētki. Paldies, cilvekiem, kas noorganizēja manu foršāko ballīti. tas gan sanāca arī apvienots pasākums ar tradīcijām. bet tieši tas bija vislabākais. leģenda. turpmāk par mums raxtīts kā jaunu tradīciju dibinātājiem. :))
manas meitenes tik lieliski apsveica. ziedi, bučas, dāvanas.

un tad jau vēlāk dejas, smiekli, dziesmas.. karoga dziesma, lai nožāvētu asaras un sarūgtinajumu, kas nebija saistīts ar maniem svētkiem..bet arī tā tovakar notika. :)
mja, un dejas.. un riņķa kauss.
un dejas. un dejotajs. un .. īpaša dz/d dāvana. un vispār.
zinu, ka pārāk daudzi mani brīdina, lai uzmanos. it kā jau zinu ar ko riskēju, kāds iespējams ir viņš un ko par viņu saka sabiedrības meitenes. bet.. vienalga. šobrīd viņš pieder man un es viņam. :)
5dien bija afterpartijs visa pasācienam, 6dien pie kursa biedrenes līdz rītam. skats pa pirmo... 4 meitenes sēž, dzer, spēlē kārti un smejas. un mani nolēja pamatīgi ar vermutu.. skaisti.. un 4 norīta viss beidzās... un mēs devamies pa mājām. es nonācu pie dejotāja. ar ko tas beidzās ir skaidrs. ;) 7dienas 10:00 jau bijām alfā. iepirkties. ;)

es nesaprotu vai un kā mums tas beigsies. ;) bet tās ilgas sarunas ar klausules palīdzību... un vispār. ir patīkami. ir labi. un esmu laimīga.

un joprojām man ir parādi mācībās. diemžēl. bet nu es ceru izlīst caur adatas aci. es tač varu. ;) VARU!
un viņa un sevis dēļ es varu arī šo to piespiesties izdarīt! ;)

:*

*balle tuvojas, saulaina ziemas diena, gribu sniegpārslas, mieru, mīļumu...

būtībā nezinu, ko darīt. pirmkārt jau ar sevi. vispirms jātiek galā ar parādiem. tad arī viss parējais būs. ok. jeb pareizāk, tad varēs sākt domāt par citām lietām, izklaidi, kko skaistu, jauku, ziemassvetkiem un visu pārējo. it kā jau nekas daudz nav palicis. refis ko esmu iekavējusies tieši par nedēļu, bet lai vai kas šonakt es to taisos pabeigt. :D refis, kas nosacīti būtu uz rītdienu, bet ir doma "saslimt" un aizstāvēt to mazliet vēlāk, tad vēl iekavētā vēstures daļa par Rbalkānu regionu referātam, kas jadabū gatava uz 3dienu. tā teikt.. nāksies saraut. :D un jātiek galā ar kursa darba vadītāja jautājumu, citādi man vēl neļaus raxtīt :S  .. a, un vēl raxti mājaslapai un viedokļu lapa  portālam... tad gan viss šonedēļ visu jāpaveic un tad varēs mierīgi dzīvot tālāk vismaz nedēļu. tad varbūt es atkal pārvērtīšos patīkamā un jaukā sarunbiedrā, draugā un vnk labā cilvēkā.. nevis izskatīšos pēc zombija, kas staigā riņķī sūdzēdamies visiem par visu... jākļūst par cilvēku. atkal.!!! gribu dzīvot.. apnicis būt nervu kamolam un satraukties par pašas nespēju plānot laiku. līdz šim taču man izdevās.. bet tag kkas noticies.. nezinu. murgs.
kurš kuru? tie darbi mani vai es viņus? :D

# nez vai Tu saprati, ka viss ir beidzies. man šķiet, ka jā. lai arī skaļi vārdos mēs to viens otram nepateicām. tomēr... priekšnojautas ir vienmēr. arī vīriešiem.

 

būtībā ir jauka nakts. esmu mazliet slima. aiz loga līst.

 

*spilgts apgaismojums, lietus, karlsona pasaka fonā, kabataslakatiņu krājumi, citu sapņi miegā un nepabeigtu darbu gūzma.

Lai cik dīvaini nebūt, šodien cibiņu atvēru jau automatiski. Atkarība! :D bet patīkama. nezinu gan ko te varētu gudru ieraxtīt. varbūt to, ka neesmu aizgājusi gulēt kopš brīža kā piecēlos 19.11. pusdienlaikā.. raxtīju vakarnakt referātu, kuru tā arī neuzraxtīju un nenodevu.. tas mani vēl sagaida šonakt. raxtīsu. ļoti vispārīgi, haotiski un godīgsakot, man mērķis ir dabūt sekmīgu. ;)
mm, jau ir mīnus viena balle.. nu un tad. visi nevar būt tik apzinīgi kā pirmais sols. :D
vēlēšanas iet. hmm komisiju darbs.

aa, jāuzraxta priekšniecībai atskaite. tas jau vien nozīmē,ka gads ir gandrīz beidzies.. cerams jaunais sasaukums mūs neizēdīs laukā no 'portfeļiem' ;)

vēl viena atkarība - deja. šodien atkal biju uz nodarbībām. fantastiski. rumba, čača, lēnais valsis, fokstrots. ;) mm.. un ja vēl partneris dejo ideāli.
nju labi..neviens tur nebij tāds kā dejotājs. bet.. šīs tomēr ir mazliet cita raxtura dejas. kgan esmu droša, ka mēs varētu dejot arī skaisti nodarbībās. ;) 

un jā.. es par dejotāju vislaik domāju. ceru uz drīzu nākamo pasākumu. cerības satikt. [doh! nu ķērtā dūda.. mainīga kā smilga vējā] un ar vien vairāk saprotu, ka grieķu dievs nav man piemērots... pārak nopietns, ne students.. viņš nekad nesapratīs, ko man nozīmē šie paši referāti, sp un citas ietas, jo nekam tādam nav gājis cauri. .. bet dejotājs, lai arī vecāks par grieķu dievu [kas mani nopietni parsteidza] tomēr.. ir jautrāks, atvērtāks un visādi citādi... ai nu jūs jau sapratāt.

tā.. labi. manī ir tāds dīvains miers. laikam negulēšana vainīga. jāatgriežas pie darba. tik daudz šajā nedēļā izdarāms... uff.. ;)

bet es visu varu! ;)

*I wish you could see the world through MY eyes
*why do we close our eyes when we dream, when we pray, when we cry, when we kiss...???...because most beautiful things in life are NOT SEEN...

.. patiešām gribas nošauties. man nav nejausmas kā es varu atlikušajās nakts stundās un iepsējams, pārējās dienas stundās dabūt gatavu referātu par ko es īsti neko nezinu. rit literatūras apgūšanas process. :s
Skatoties nākotnes perspektīvā.. šīs nedēļas plānos, obligātajos, vēl 2 referāti un vielas atkārtošana eksāmenam 1dien. murgs. kāpēc es nespēju savākties. bļāviens [citējot].

 par pagājušo. 18.11. fantastiska diena! Gājiens bij superforšs. :) izdziedāšanās, vēlāk vakarā balle. grieķu dievs gan nemācēja mani sasaitīt, tādēļ es dejoju ar pirms nedēļas iepazītu personu. un dejas gan bija super! ideāli, ja čalis prot dejot. mmm :*
nu jā... un grieķu dievs aizgāja mājās. atsūtot sms, kurā it ka vainu uzņēmās uz sevi, bet nu bik aizvainots izklausījās.. un vispār. .. kāpēc tad viņš nenogrāba mani ciet un neturēja sev cieši klāt.. doh.. bet nu viņš bija aizgājis. savukārt es sadejojos ar citu attiecīgo personu.. un tā mēs dejojām, dejojām.. līdz balle beidzās.. sadejojāmies.. izdomājām doties uz pēcpasākumu. dejojām. gajām ekskursijā. mazliet pazudām. :)
nju jā... vispār interesanta situācija. nezinu, kas notiks tālāk. bet tagad visa uzmanība referātam un vēlēšanām..
ES VARU!!!! man izdosies. viss notiksies!!! :)

tu kā dille, es kā lociņš,
tu kā maize, es kā sviestiņš,
tu kā podiņš, es kā vāciņš,
tu kā roka, es tavs cimdiņš
...
tu kā sieva, es kā vīrs
...
lasīsim visu,ko salasīt var
baudīsim rītdienu šovakar!
/cosmos/ dievīga dziesma.. un dungojot domāju par dejotāju.. ak, esmu tik nepatstāvīga.. :D ha!

*paradīzē ir labs klimats, bet ellē - laba kompānija! o, jā.

šodien vnk gribās pateikt  - ejiet visi ellē! un pat nezinu kā dēļ.
1dien atkal bija bēgšana, 40 stundu negulēšana, a un 1dien mani vēl ievēlēja par administratori. pilnīgi negaidot. es pat nekandidēju un negribēju. gandrīz no dusmām un apjukuma sāku raudāt.. bet gan jau būs oki. centīšos.
šodien tikām jau pie 39.   .. foršas. un vannas bildes ir super!

give me reason, but don't give me choise, 'cauz i'll just make the same mistake again ... dziedāja Blants un man riktīgi piedūrās šis teksts.. ir patiesi, ir.


daudz darba. ļoti.

/gribas raudāt...

Vakar atkal lija.. tā jocīgi sanāca. nezinu kā tev, vai tu juti, ka kkas vairs nav tā. varbūt vnk norakstīji to uz vidi kādā bijām. Bet to, ka līst,  kad atkal tiekamies, pamanīji arī tu. Cik ilgi nebijām redzējušies? sen. nezinu. man ar vien mazāk šķiet, ka šīs ir kkādas attiecības. var tikai minēt vai mums izdosies nonākt citā līmenī. hmm, sajūta kā spēlējot visas tās dīvainās datorspēles, kur jānonāk nākamajā līmenī... :P Man šķita, ka esmu tik samākslota kā nekad. Es jūtos vnk drausmīgi un nesaprotu kamdēļ.. kgan man jau šķiet, ka zinu gan.. vnk  varbūt es spēju tevi satikt tikai tumsā..
Tur bija arī vēl viens cits.. ne tas no kojām. vnk cits. bet arī ar viņu nekas droši vien nesanāks.. atšķirīgas pasaules. Bet vismaz viņš atbilst man vairāk.. vairāk aktivitātes, smieklu, joku, trako ideju. :D Tu laikam man esi par mierīgu. klusie ūdeņi tie dziļākie, bet es tomēr gribu just, ka esi līdzās nevis noskaties... es varu sākt aiz spītības darīt muļķības, bet tas var notikt tikai tamdēļ, ka gribu just tevi sev līdzās, nevis pa gabalu novērojot.. Esmu apjukusi un vnk nespēju koncentrēties darbam. nu labi.. ja piespiestos varbūt izdotos. ... nezinu. glābiet mani kāds! ilgi es vairs neizturēšu.

man reibst galva, trūkst elpas... un varbūt mazliet ir bail..
un  tomēr kkas mani velk pie tevis.

lietus lāses uz palodzes krīt
vai mēs tiksimies rīt?
ne jau mums to lemt,
bet vai mūsu dvēsle's
spēs atkal netikties?
lietus lāses uz palodzes krīt
kā pirmajā reizē.
savijam pirkstus un baudām lietu.
tas aizskalo putekļus
vien atmiņas paliek.
lietus lāses uz palodzes krīt
vai mēs tiksimies rīt?
nejautā man..
to nezinām vēl.


p.s. bet Mārtiņdienas par spīti visam tomēr izdevās. pica, šampis, kauns par sen., skriešana, foto mirkļu vākšana, dejas, dziedāšana, rīta dullības, šampis, "latvija", aizliegtās lietas.. un joki.. smieklu asaras. atgriešanās mājās, kad princese jau iet uz darbu.. :)

rīt t.i. šodien koncerts! jāiet gulēt. :*

ir jau 5. novembris. pirmdiena. patiesībā man vēl ir svētdiena. es tiiiik ļoti sen neko neesmu raxtījusi. roka vairākas reizes, gan ir pieskārusies tastatūrai, lai kko ieraxtītu, atstātu par piemiņu.. tomēr laikam nepietika drosmes. Drosmes to visu vēlāk lasīt. :)

 Ir noticis tik daudz kas, mainījusies dzīve. un mainās joprojām. Šodiens t.i. svētdien atbraucu no mājām.. biju uz Liesmas koncertu, tīri smuki. Kojas. Viņš.

 Man reiz [pat šīs nedeļas laikā] princese teica: "gribi pateikšu tev vienu vārdu?!" Zinu jau zinu. Skaitos saistīta, bet domaju par citu. un ko lai es daru? Kāpec man pēkšņi sāk likties, ka tie pirmie tauriņi ir mani pametuši.. nav spārnu pieskārienu, nav patiesas intereses par mani, noignorēti pasākumi, kas man bija tik svarīgi.. Tu taču varēji atnākt. Zinu, ka abi esam aizņemti cilvēki.. man mācības, sabiedriskais.. tev darbs.. bet vai tiesām tādā pakāpē, ka netiekamies. Kāpēc vislaik bija mana iniciatīva, nu labi, izņemot pašu sākumu? kāpēc nav mīļu pārsteigumu, īsziņu.. nu vienalga kā. Laikam esmu pārlieku salda romantiķe.. mūsdienās tā nav pieņemts? Nezinu. trūkst vārdu, jo domas skrien un ķer viena otru.. manos sapņos nāks cits..

Viņas pērles bijas vientuļas pirms.. ..

un tad pēkšņi kā pirmais sniegs viss mainījās

Mākslīgās pērles šķita tik īstas viņa zelta ietvarā..

 un viss mākslīgais, neīstais mirklis bija tik samākslots, ka varēja kļūt par īstenību..

 

6dien uzsnigušais sniegs nezināma veidā Rīgā ir pazudis. mājās vēl bija no rīta. tik balts, tīrs, nevainīgs. Mirdzošs. :)

ir tik daudz neizdarītu darbu.. mājas darbs puspabeigts. 2 referati neiesākti. iesniegums nenodots. problēmu jūra. stipedijas arī vēl nav.

 pasākums nedēļas nogalē. koncerts, rīgas sargi, svecītes jeb vnk 11.XI

Gaišas domas par viņu.. nevaru.. viņam ir fantastisks smaids, bedrīte, acis!!! :) [Muļķe es!!!! ] Pašai gribas lamāties..

Jāmet miers un jāiet gulēt. tāpat 7 jāceļas.

Saldus sapņus arī tev, man mazais draudziņ! ;)

Ir šausmīgi grūti saņemties un izdarīt nepieciešamo. nežēlīgi. esmu slinka zinu,bet vienalga. nu pasakiet kāds, ka es spēju to izdarīt. gandrīz ne no kā "uzcept" lielu rakstu darbu līdz 1dienai. LAi varētu paveikt pārējo.
Es gribu doties uz festivālu, prom no Latvijas. bet negribu akadēmisko. tātad man vnk nav citas izvēles kā uzraxtīt. Es taču varu. VARU. ES VARU. jāatkārto kā mantra. varbūt izdosies. es pat zemapziņā sev ticu. tikai zemapziņā..
negribu piečakarēt sevi, darba vadītāju un cilvēkus, kas man tic.. un tomēr grūti. bail, ka vēlāk kodīšu pirkstos un ļooti nožēlošu..
Es izdarīšu! nezinu cik kvalitatīvi..
Jāsarauj.
varu. :))

jau nakts. karsti. tropu klimats. atvērti logi. pilns pagalms skaļu jauniešu. gribu saldējumu. zvaigznes vietām.

Pirms iemīlies kādā, padomā un izsver, vai tu viņā vispār DRĪKSTI iemīlēties..un vai ir vērts ciest, ja atbilde ir- nedrīkst.

kāpēc es tik zīmīgi šo citātu atradu tieši šodien. nezinu.  vai vnk negribu izskaidrot. zinu, ka ir muļķīgi saskatīt kkādas mistiskas zīmes tajā, kur to iespējams nav. nezinu. bāc.

ja es būtu zinājusi ātrāk.. it kā jau droš nekas nebūtu citādāk, bet tomēr.
kāpēc tu, sasodīts, uzvedies tā it kā mēs varētu, varētu būt kas vairāk.  it kā jau šķēršļu nav, bet tikai ir cita meitene. ..
brr... pēc tā kā tu uzvedies  to nevarēja pateikt. pārāk labi bija tā.. lai arī nenotika nekas, bet tomēr būt blakus, dejot, pastaigāties... skaisti. vienkārši . it kā citu tobrīd nebūtu. zinu jau zinu... nevajadzēja man iedomāties. ... un tu pat neko neteici.

:]
ai, cik muļķīgi. ļooti. sajūtas dīvainas, kgan liekas, ka beigās vissbūs labi. tikai es nezinu, kad un kādas būs beigas. un kam beigas.
nezinu vairs ko gribu. varbūt vnk dzīvot..

lēnām aust rīts. raxtu darbi tā arī nav iesākti, ne pabeigti. gaidu ziedus :D. gribu aizbēgt no dzīves. vnk atpūsties.

Tomēr gribu to ierakstīt. Tāds neliels ievads stāstam, kas varbūt beidzot taps pabeigts [ ilgi auklēts] un laika gaitā arī tas ir piedzīvojis izmaiņas, ka jau mēs visi. :]

Stāsti. Mazas dzīves atmiņas. Fragmenti. Saruna. Strīds. Skatiens. Smaids. ..
Par to šis stāsts. Dzīve un atmiņas. Cīņa un Padošanās. Izvēle, Nejaušība.

Katrs mēs savā dzīvē izcīnām lielas kaujas, veicam apvērsumus, aizsākam revolūcijas. Nē, nē.. runa šajā stāstā nev par karu.. kaut gan, nē. Vainīga, būs arī par karu, bet par to vēlāk. Mūsu dzīvē ir tik daudz dažādu kara veidu, kaujas plānu un tik maz atkāpšanās ceļu, jo kurš tad grib padoties. Laikam neviens.
Karš jau nav tikai tas klasiskais - ar tankiem, kalašņikoviem, desantniekiem, lidotājiem - iznīcinātājiem un atombumbām. Ir vēl.. ikdienā, sadzīvē, mājās, darbā, skolā, sabiedrībā, galu galā arī sevī dziļi iekšā. Šeit kaujas plāni ir vēl rafinētāki, vēl nelietīgāki, vēl iznīcinošāki.
Cīnās visi. Cīnās par laimi, mīlestību, draudzību. (Cik banāli?!?) Par savu vietu zem saules, par uzmanību, iejūtību. Par ģimeni, darbu, naudu, varu.
Ir arī tie, kas zaudē, un tie, kas padodas. Laikam ēdējos parasti nosoda visvairāk, jo paši negribam pārņemt viņu paradumus. Kauns?! Vai tiešām? Ir bail saprast, ka var arī tā - padodoties. Nosodīt ir viegli, bet nevar jau zināt kādus zemūdensakmeņus slēpj cilvēka pagātne. Varbūt viņa nevēlēšanās cīnīties vai izvēle padoties un vienkārši dzīvot ir ierakstīta tajā laikā, tajā pagātnē, kurā mēs vēl nebijām ielauzušies cilvēka dzīvē...
Ir lietas, kas jāslēpj, Ir - ko izvēlamies slēpt, ir  - ko gribam aizmirst, ir - kuras ierakstītas liktenī un ir neizbēgamas. ..

Stāsti. Mazas dzīves atmiņas. Fragmenti. Saruna. Strīds. Skatiens. Smaids. ..
Par to šis stāsts. Dzīve un atmiņas. Cīņa un Padošanās. Izvēle, Nejaušība.