Dvēseles šķautnes

kino par brīvu

Journal Info

Name
peleenc

View

Navigation

Skipped Back 20

2. Maijs 2007

nepielūdzamais laiks.

Add to Memories Tell A Friend
Nejauši.. [hmm, nē, nu tā pavisam teikt, ka nejauši, būtu netaisnīgi] atcerējos par cibiņu, kurā sen nekas nav atstāts. ik pa laikam kko pārlasīju, bet tā arī palika dienas steigā notikumi un atmiņas karājoties gaisā.
Dīvaini, bet pēdējais ieraksts veikts pagājušā gada jūlija beigās. Tas jau bij laiks, kad zināju, ka visa mana dzīve mainīsies.


Esmu laimīga.! Esmu laimīga esot kopā ar īstajiem cilvēkiem. Harmonija. Beidzot es daru to, ko gribu. [anarhijas te nav], bet tomēr, beidzot man ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko ceļu. Man ir žēl to cilvēku, kas palika. Palika un varbūt izmainījās. Jā, arī es esmu mainījusies. Bet arī viņi. un būtu jauki teikt ka uz labāko pusi, vai vismaz vnk mainoties, bet ... degradēties... mjā..
Būtu muļķīgi un pat stulbi apgalvot, ka man nav problēmu.. bet tomēr. Tās ir sadzīviskas vai mācību, bet ne psiholoģiskas. It kā jau agrāk man ar tādu nebij, tomēr gadījās, ka mana pašapziņa šķobījās un gruva [bija jau arī cilvēki, kas to paveica lieliski].
Nespēju tā arī aptvert, cik ātri ir pagājis gandrīz jau viens akadēmiskais gads. Šie cilvēki, kas iepazīti gada laikā, ir zelta vērti. Kopā ir izdarītas tik daudz fantastiskas lietas, par kurām nu vairs tikai liecina atmiņas un kāds rets foto ..


Aiz loga pilnmēness. Auksts. Pavasaris. Šodien hokejs. Visi guļ. Smaids.  Pilsētas ugunis. :))

p.s. un tikko sāka skanēt "What a Wonderful life" ! o, jā... :*   mīlu swh!

27. Jūlijs 2006

...vasaras vidū...

Add to Memories Tell A Friend

Gandrīz jau esmu tā, kas biju agrāk [tikai bik citā versijā]... Pašapziņa sākusi atgriezties. Pamatos esmu laimīga.Ir notikuši dažādi jauki notikumi. Vairs nav tās milzīgās ikdienas steigas... nu ja... vasara... :))

Mazliet gribētos riskēt. Varbūt viņš man nepagrieztu muguru??? [šī lieta gan jau gadu nav mainījusies... ech...]

Ir grūti noskatīties līdzcilvēkos... precīzāk, viņu tolerances un iecietības trūkumā. diemžēl nevaru visiem iestāstīt,ka demokrātiskā valstī mēs visi esam vienādi, ka vienalga mēs VISI esam cilvēki un mums IR vienādas tiesības... Reizēm tik ļoti gribas, lai man būtu burvju nūjiņa, ko pavicināt un piepildīt kādu vēlēšanos. Šī būtu pirmā... uzlabot pasauli.... [ak,es pasaules lāpītāja :P] nu lab, man pietiktu arī ar Zelta zivtiņu, kura piedāvātu tās trīs ierastās vēlēšanās. Pasapņot jau nav slikti... :)

Juceklis galvā šobrīd. Daudz emociju, bet tās uz āru vēl nelaužas... hmmm....

Nakts.Zvaigznes.Sienāži pļavā.Tikko pļauta siena smarža.Suņa slapjā purniņa pieskāriens. :*

Daži teksti no Koelju...

Add to Memories Tell A Friend

Varbūt ir muļķīgi tos tā ņemt un pārraxtīt, bet tie tiešām bik iekrita sirsniņā.... ielauzās dvēselē un tur palika... Nu šobrīd vismaz... :)

Daudzi cilvēki baidās no Laimes. Laimīgam būt nozīmē mainīt daudzus ieradumus un zaudēt savu identitāti.

Bieži vien labais, kas ar mums notiek, rada nepatiku. Mēs nepieņemam labo, jo tas rada sajūtu, it kā mēs būtu kaut ko Dievam parādā.

Mēs spriežam: "Labāk nebaudīt no laimības kausa, jo mēs cietīsim vēl vairāk, kad tā vairs nebūs pie rokas."

Baidoties krist, mēs pārstājam augt. Baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties.

* * *

Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem - un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam.

Tas ir viegli - būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši  kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu.

Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu.

Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs.

* * *

Dažkārt pat vairākas dienas un nedēļas mēs no saviem tuvākajiem nesaņemam nevienu mīļu vārdiņu.

Tie ir grūti brīži. Liekas, ka cilvēki vairs nepazīst dvēseles siltumu un dzīve ir vieni vienīgi pūliņi.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka vispirms jāpārbauda pašiem savs kamīns. Jāpiemet tajā malka, lai tumšo telpu, par ko pārvērtusies mūsu dzīve, atkal apspīdētu gaisma. Dzirdot uguni rūcam un malku sprakstam, klausoties liesmu stāstos, cerība noteikti atgriezīsies.

Ja mēs spējam mīlēt, arī mūs spēs mīlēt. Tas ir tikai laika jautājums.

* * *

Ir tādi brīži, kad mēs ļoti labprāt gribētu palīdzēt kādam cilvēkam, bet neko nevaram darīt. Vai nu mēs esam pārāk tālu, vai arī šis cilvēks noraida jebkādu palīdzību vai atbalstu.

Tad atliek tikai mīlestība. Kad nekāda cita palīdzība nav iespējama, mēs varam mīlēt, negaidot ne balvas, ne pārmaiņas vai pateicību.

Ja mēs protam šadi rīkoties, mīlestības enerģija pārveido visumu ap mums. Un šī enerģija vienmēr izpilda savu uzdevumu.

* * *

Kāda tuksneša leģenda vēsta par vīru, kurš nolēma pārcelties uz citu oāzi un sāka apkraut kamieli. Viņš krāva tepiķus, virtuves piederumus un apģērbu ķīpas - un kamielis visu pacieta.

Jau sagatavojies promiešanai, vīrs atcerējās zilu putna spalvu, ko tēvs reiz viņam bija uzdāvinājis. Vīrs aizgāja pēc spalvas un uzlika to nastām virsū. Acumirklī kamielis saguma zem nešļavu smaguma un nobeidzās.

 - Mans kamielis neizturēja spalvas svaru, - vīram nācās atzīt.

Arī mēs dažkārt par saviem tuvākajiem domājam tāpat - nesaprotot, ka mūsu nevainīgais joks varēja būt pēdējā lāse, kas pārpludināja ciešanu trauku.

/"MAKTUB"/

 **********

Kāds rakstnieks bija teicis, ka cilvēku nespējot mainīt ne laiks, ne zināšanas un tikai mīlestība varot likt šo to pārdomāt. Muļķības! Tas, kurš to rakstījis, pazinis tikai vienu monētas pusi.

Tiesa, mīlestība vienmēr spējusi pārvērst cilvēka dzīvi līdz nepazīšanai. Bet šai monētai bija arī otra puse, un tā cilvēka dzīvi spēja pilnībā izsist no sliedēm - to sauca par izmisumu. Iespējams, ka mīlestība liek kādam mainīties, bet izmisums to paveic daudz ātrāk.

***

Cilvēks spēj izturēt vienu nedēļu bez ūdens, divas nedēļas bez pārtikas, daudzus gadus bez jumta virs galvas - bet vientulību viņš nespēj izturēt. Tās ir visgrūtākās mocības uz vissmagākās ciešanas.

***

Īsta brīvība nozīmē - zināt, ka Tev ir vissvarīgākais pasaulē un tai pašā laikā Tev tas nepieder.

***

Ciešanas, kurām bez bailēm esi skatījies acīs, ir biļete uz dvēseles brīvību.

/"Vienpadsmit minūtes"/

****************

Jo laimīgāks cilvēks varētu būt, jo nelaimīgāks viņš ir.

/"Veronika grib mirt..."/

 

 

Tags:

21. Jūnijs 2006

nu???? un tālāk???

Add to Memories Tell A Friend

Ko darīt, ja man VIŅU gribas novākt... IENĪSTU!!!!! Tu spēlējies ar citu cilvēku jūtām... pretīgi... Tu to neesaproti,ja??? žēl, ka nevienc to Tev nav pateicis!!!! Man tā gribējās Tev iesist ... varbūt saprastu, bet nez vai....

Ak, vai. Diena bija jauka! :) Turpinu smaidīt, izņemot šos incidentus ... :))

Tags:

15. Jūnijs 2006

wouw!!!! :)

Add to Memories Tell A Friend

Dīvainā kārtā smaidu... ;) PALDIES [info]oskars_s  .... :D

vnk palika tik jauki....

Gribas kā putnam uz brīdi aizlidot brīvi debess klajā, pieskarties zvaigznēm un noslēpumaini pasmaidīt....

:)

14. Jūnijs 2006

par mums....

Add to Memories Tell A Friend

... Un tikai nesaki,ka šī dziesma nav par mums... 

... I’m here without you baby
but your still on my lonely mind

I think about you baby
and I dream about you all the time
I’m here without you baby
but your still with me in my dreams
And tonight girl it’s only you and me

Everything I know,
and anywhere I go
it gets hard but it won’t take away my love
And when the last one falls,
when it’s all said and done
it get hard but it won’t take away my love

3 doors down - Here without you

Atkal man ir melanholiski romantiskais noskaņojums. Nez vai tā ir taisnība: Ja lasot piem. grāmatu cilvēks vnk to apgriež otrādi ar lasīto lappusi(lai atcerētos kur apstājies), šis cilvēks savas jūtas un emocijas ieslēdz dziļi sevī. Reti kuram izdodas tās uzzināt ... Laikam tas par mani....

13. Jūnijs 2006

ak, vasara....

Add to Memories Tell A Friend

Ir ļoti grūti... Fantastisks vakars, bet kāpēc man ir tik ļoti skumji??? Tu vari palīdzēt? Dod ziņu... ak, vai ja tas viss būtu tik vienkārši. Es jūtos kā bērnībā, lūdzot Ziemassvētku vecītim kko ļoti ilgotu, bet beigās saņemu pavisam ko citu, bet tāpēc jau manas cerības nepazūd... Galvenais jau ir ticība šim brīnumam... Bet vai es vēl ticu? Esmu kļuvusi ļoti ciniska un sarkastiska.... nezinu. Vnk nezinu,ko vēl teikt.

Es šodien domāju.... Vai mums tiešām jānonāk galējās robežsituācijās, lai novērtētu to skaisto, kas dots dzīvē????? LAikam jau... Kamdēļ tad, jauna, mākslinieciska meitene nogremdētu sevi depresiju virpulī, lielisks sportists pakļautu sevi kaitīgajiem ieradumiem... visam tam virsū uzkraujot jau ierastu alkahola devu pēcpusdienās un vakaros!!! Reizēm gribas iesist.... bet tas jau nelīdzētu....

Beidzot ir vasara... Uzreiz atmiņas, bet zinu, šoreiz būs citādāk... mēs vairs neesam tie paši.... Bet cik ļoti es gribētu tevi redzēt sev blakus joprojām... bet tas jau būtu cits stāsts. Laikam jau tagad dzīvošu pēc principa : "Tikai neļaut nevienam tuvoties, ko pielaiž tuvu, to gribas paturēt, bet paturēt nevar nekā... " lai cik arī nežēlīgi tas ir, bet patiesi....

Pasmaidīt?... nē pagaidi vēl brīdi... es to vēl mācos!

4. Maijs 2006

OMG....

Add to Memories Tell A Friend

Dažas brīvas dienas... yeiii.... ;)) Laiks arī ir vnk fantastisks. Mīlu pavasari... hmmm... varbūt atkal iemīlēšu sevi... nezinu. Mana būtība ir smagi sagrauta. Tagad uz gruvešiem būvēju no jauna sevi. Grūti...

Šodien pastaigājos kā parasti... runāju ar cilvēciņu... un pēc viņas teiktā man palika tik dīīīīīīīvaini..... nezinu.... Vai tas nebija par mums??? Tad ko? tagad ir izveidojies ģeometrisks objekts ar trīs stūriem? Nežēlīgi... Ceru, ka kļūdos...

Būs labi! :) [pat es tam vairs neticu]

 

 

Tags:

18. Aprīlis 2006

buus bez nosaukuma....

Add to Memories Tell A Friend

esmu mājās - pēdējā stunda nenotika! tā patiešām bija , es nenobastoju! ;)

Bilžu apstrāde man patīk. Ir ideja - gribu draugiem uztaisīt kolāžu vai varbūt pps darbiņu, bet varbūt kko flešā... vēl īsti  nezinu... par piemiņu. tas būtu skaisti ;)

burvīgs laiks ārā!!! gribu spēlēt!

mana dvēsele raud!

Tags:

ak....

Add to Memories Tell A Friend

īsti nezinu,ko raxtīt... viss ir tik šausmīgi dīvaini. rīt... [tas ir jau šodien] uz skolu. bet cik ļoti negribas. nu lūdzu nevajag!!! mani tā vieta nogalinās, es vairs nespēju. Man atkal ir sagriezta roka, daudz zilumu - diez gan neveixmīgs sezonas sākums... :P bet tas jau bija gaidāms.

Mana sirds joprojām ir savažota, nevienc nespēj tai piekļūt, nu varbūt spētu...bet es nezinu vai gribu... man sāpēs.... bet vai tiešām labāk ir tagad - dzīvošana sapņos, kuri visticamāk nekad nepiepildīsies, nu vismaz ne tā kā gribu es! :(  es zinu, esmu apmāta ar viņu... piedod...  bet ar prātu tak es visu ļoti labi saprotu... un ar laiku jau viss pāries... cik vairs ilgi un es būšu prom no šīs vietas. eh...

pavasaris... njaaa.... ;) Es varu izdzīvot!!!!  bļāvienc es <-- tam neticu....

8. Februāris 2006

veestulei maasai.... datorraxtaa...

Add to Memories Tell A Friend
Čaw, mīļā māsa!!!

Es nezinu kāpēc raxtu tieši šādu vēstuli. Tāpēc neprasi, nevaru atbildēt. Kārtējā, sasodītā spontānā ideja. Manuprāt, šī vēstule būs mazdrusciņ neapvaldīta. Iespējams, tā dzīvos savu dzīvi: no vienas tēmas pie otras, utt. Pieļauju, ka šeit būs daudz jautājumu, kuriem nav atbilžu vai arī neesmu tās meklējusi, bet visdrīzāk, neesmu gribējusi tās meklēt. Visdrīzāk te pārsvarā valdīs manas muļķīgās domas un neinteresantie viedokļi. Cik gan arhaiska ir tādā padarīšana kā šādu vēstuļu raxtīšana, vai ne? Nē, tas nav tas pac, kas vēstuļu raxtīšana draugos. Šādi ir personiskāk, intīmāk... Interesanti kāpēc es izvēlējos papīru ar dzeltenām maliņām... laikam tā apzīmē sauli. Tās man pietrūkst. Un ne jau tajā vienā, fiziskajā nozīmē. Kāpēc nav vairs saules cilvēku vidū, draudzībā, attiecībās? Saule taču eksistē pat bargajās ziemāš, bet manā dzīvē tās nav jau sen. Vai manī būtu iestājusies polārā ziema? Bet tad drīz būtu jābūt vasarai, bet es jūtu, ka tādu nepiedzīvošu.
Sasodīts!!! Ko es te raxtu! Šodien taču bija fantastiska diena! Es pierādīju sev un citiem, ka varu, es taču uzvarēju... Bet manu psiholoģisko stāvokli tas neuzlaboja... Man vajadzētu priecāties, bet... es nezinu... Man pat liekas, ka nav neviena cilvēka, kurš vnk tāpat priecātos kopā ar mani. Ak, Dievs! Es jūtos tik sasodīti vientuļa! Tā ir sen. Es spēju būt laimīga, priecīga, atvērta, draudzīga, jo tas laikam ir kļuvis par manu dzīves stilu. Arvien vairāk pamanu, ka mani nesaprot pat draugi, jo neviens jau necenšas tā pa īstam manī ieklausīties, uzzināt kko vairāk. Visiem pietiek savu problēmu. Bet es labprāt dalītos šajās problēmās. No jebkura esmu gatava paņemt mazu daļiņu problēmu. Vai tā jau nav diedelēšana? Pēc uzmanības? Draudzības?
Joprojām neredzu jēgu tam, ka es raxtu. Tas taču ir lieki. Apzinos, ka pati esmu pie visa vainīga. Pārāk aktīva, pārāk sabiedriska, pārak godkārīga... Jā, tas laikam būtu īstais vārds. Tam visam ir ļoti daudz iemeslu. Maz ir cilvēku, kuri zina patiesību... nē, meloju, iespējams, viņu nav vispār... Mani tracina šī bezpalīdzīgā pamestības sajūta... es vairs nevaru, negribu, neprotu dzīvot. Nē, šī pat nav dzīvošana – tā ir eksistēšana. Kāpēc cilvēkiem piedzimstot netiek izsniegts laimes talons – nu tā kā viekalos pērkot preci dod drošības un kvalitātes garantija līgumu. Ak, sasodīts, viss taču ir kārtībā. Mana dzīve taču ir stabila, nakas nav mainījies, tikai es esmu sasodīti vientuļa, bez emocijām un jeb kādas gribas dzīvot.
Es te veltīgi ķēpāju papīru un iztērēju tinti. Kāpēc? Kas ir laime? Kas ir mīlestība? To nav! Kāpēc es esmu tāda un ne citāda? Kad es beidzot būšu laimīga? Es taču neprasu daudz?!?! Es vnk gribēju dzīvot... Es tikai... es... es vairs nespēju, drīzāk jau negribu... pārak vientuļi, pārāk daudz nervu tas prasa.
Es pieķēpāju vienu lapu. Arī tas bija nevajadzīgi, tikpat cik es pati. Es nezinu vai tu šo vēstuli vispār saņemsi. Ja jā, tad es kādreiz gribēšu tās kopiju... varbūt, ja man vēl kko vajadzēs... Lai arī kas notiktu, es vienmēr būšu kopā ar tevi kaut tikai domās. Manā sirdī tu būsi un es tevi sargāšu... Mīlu! Paldies, ka biji... un... esi...
Tags:

8. Septembris 2005

.. nakc....

Add to Memories Tell A Friend

nju jā, tag esmu pie viena drauga mājās .. runājām, ka visu nakti negulēsim, be viņš atlūza... ;/// bet ir oki.... Galvā joprojām valda juceklis un vēl skola sākusies... eh nezinu ... gribu rudens brīvdienas... viņš atbrauks... bet tag jaw man ir iepaticies ciuvēciņš blakus, tepat savā pilsētā... varētu ar viņu biežāk tikties, bet nu cik sanāk, tik sanāk... eh, ko nu tur daudz, kā būs, būs.... :) ap pusnakti bijām tādā garākā pastaigā... :DD  pāris km... bija oki... tā kā pavēss... :D  raxtu šobrīd dažādas dīvainības,jo īstenība nāk miegs.... droshi vien drīz arī aiziešu čučēt... vajadzētu tā kā .... lab, šai naktij pietiks... :DD

cya!!! :))

Tags: ,

9. Augusts 2005

...

Add to Memories Tell A Friend
 Nu  tag jāiet čučēt... drīz jaw būs jāceļas... bet joprojām ...tomēr nezinu kā būt..... esmu apmaldījusies....  Help somebody!!!! :/ 

hmmmmm...

Add to Memories Tell A Friend
Nu uztaisiiju sev žurnāliņu... būs kur paraxtīt savas murdzīgās domas.
Bāc, nezinu ko darīt... atkal iemīlēties? nē, tomēr laikam nav lemts... tikai uz 5 dienām... nē, nevajag... šobrīd sev cenšos pierādīt,ka nemaz neesmu viņā ieķērusies(tas vārds skan stulbi!)un tieši tas nozīmē,ka par viņu jaw domāju sen, diemžēl manā sirsniņā viņš mazliet ir aizķēries.... gribu viņu sev, tā taču nedrīkst... it kā ... pēc 5 dienām viņa šeit vairs nebūs, neredzēšu ilgi... varbūt vispār vairs nekad... Nu kāpēc viņam ir tik jaukas & siltas, brūnas acis,skaists smaids un patīkams raxturs... BĀC!!!!!!!!! Bet ja nemēģināšu, vēlāk mocīšos ar domu: kā būtu bijis?????? , if????.... nezinu, nezinu.... laikam jāiet gulēt.... bet negribu... gribu pakavēties domās par viņu, nu tajās 7.tajās debesīs, kur ir tik patīkami atrasties, bet tajā pašā laikā apzinos cik sāpīgi nokrist atpakaļ šeit - uz Zemes... ļoti sen nav bijušas šāda veida sajūtas, pat mazliet svešas... ehhhhh.....
Tomeer nemēģināšu.... laikam baidos... nezinu... ... ... ... .. .
Powered by Sviesta Ciba