Dvēseles šķautnes

Ir ļoti grūti... Fantastisks vakars, bet kāpēc man ir tik ļoti skumji??? Tu vari palīdzēt? Dod ziņu... ak, vai ja tas viss būtu tik vienkārši. Es jūtos kā bērnībā, lūdzot Ziemassvētku vecītim kko ļoti ilgotu, bet beigās saņemu pavisam ko citu, bet tāpēc jau manas cerības nepazūd... Galvenais jau ir ticība šim brīnumam... Bet vai es vēl ticu? Esmu kļuvusi ļoti ciniska un sarkastiska.... nezinu. Vnk nezinu,ko vēl teikt.

Es šodien domāju.... Vai mums tiešām jānonāk galējās robežsituācijās, lai novērtētu to skaisto, kas dots dzīvē????? LAikam jau... Kamdēļ tad, jauna, mākslinieciska meitene nogremdētu sevi depresiju virpulī, lielisks sportists pakļautu sevi kaitīgajiem ieradumiem... visam tam virsū uzkraujot jau ierastu alkahola devu pēcpusdienās un vakaros!!! Reizēm gribas iesist.... bet tas jau nelīdzētu....

Beidzot ir vasara... Uzreiz atmiņas, bet zinu, šoreiz būs citādāk... mēs vairs neesam tie paši.... Bet cik ļoti es gribētu tevi redzēt sev blakus joprojām... bet tas jau būtu cits stāsts. Laikam jau tagad dzīvošu pēc principa : "Tikai neļaut nevienam tuvoties, ko pielaiž tuvu, to gribas paturēt, bet paturēt nevar nekā... " lai cik arī nežēlīgi tas ir, bet patiesi....

Pasmaidīt?... nē pagaidi vēl brīdi... es to vēl mācos!