Dvēseles šķautnes

īsti nezinu,ko raxtīt... viss ir tik šausmīgi dīvaini. rīt... [tas ir jau šodien] uz skolu. bet cik ļoti negribas. nu lūdzu nevajag!!! mani tā vieta nogalinās, es vairs nespēju. Man atkal ir sagriezta roka, daudz zilumu - diez gan neveixmīgs sezonas sākums... :P bet tas jau bija gaidāms.

Mana sirds joprojām ir savažota, nevienc nespēj tai piekļūt, nu varbūt spētu...bet es nezinu vai gribu... man sāpēs.... bet vai tiešām labāk ir tagad - dzīvošana sapņos, kuri visticamāk nekad nepiepildīsies, nu vismaz ne tā kā gribu es! :(  es zinu, esmu apmāta ar viņu... piedod...  bet ar prātu tak es visu ļoti labi saprotu... un ar laiku jau viss pāries... cik vairs ilgi un es būšu prom no šīs vietas. eh...

pavasaris... njaaa.... ;) Es varu izdzīvot!!!!  bļāvienc es <-- tam neticu....