Dvēseles šķautnes

būtībā nezinu, ko darīt. pirmkārt jau ar sevi. vispirms jātiek galā ar parādiem. tad arī viss parējais būs. ok. jeb pareizāk, tad varēs sākt domāt par citām lietām, izklaidi, kko skaistu, jauku, ziemassvetkiem un visu pārējo. it kā jau nekas daudz nav palicis. refis ko esmu iekavējusies tieši par nedēļu, bet lai vai kas šonakt es to taisos pabeigt. :D refis, kas nosacīti būtu uz rītdienu, bet ir doma "saslimt" un aizstāvēt to mazliet vēlāk, tad vēl iekavētā vēstures daļa par Rbalkānu regionu referātam, kas jadabū gatava uz 3dienu. tā teikt.. nāksies saraut. :D un jātiek galā ar kursa darba vadītāja jautājumu, citādi man vēl neļaus raxtīt :S  .. a, un vēl raxti mājaslapai un viedokļu lapa  portālam... tad gan viss šonedēļ visu jāpaveic un tad varēs mierīgi dzīvot tālāk vismaz nedēļu. tad varbūt es atkal pārvērtīšos patīkamā un jaukā sarunbiedrā, draugā un vnk labā cilvēkā.. nevis izskatīšos pēc zombija, kas staigā riņķī sūdzēdamies visiem par visu... jākļūst par cilvēku. atkal.!!! gribu dzīvot.. apnicis būt nervu kamolam un satraukties par pašas nespēju plānot laiku. līdz šim taču man izdevās.. bet tag kkas noticies.. nezinu. murgs.
kurš kuru? tie darbi mani vai es viņus? :D

# nez vai Tu saprati, ka viss ir beidzies. man šķiet, ka jā. lai arī skaļi vārdos mēs to viens otram nepateicām. tomēr... priekšnojautas ir vienmēr. arī vīriešiem.

būtībā ir jauka nakts. esmu mazliet slima. aiz loga līst.

*spilgts apgaismojums, lietus, karlsona pasaka fonā, kabataslakatiņu krājumi, citu sapņi miegā un nepabeigtu darbu gūzma.