man ir līdzīgi, jo, attālinoties no uzspiestās, tostarp no Tolstova puses pārstāvētās attieksmes pret abortiem, jau kādu laiku arvien pārliecinātāk domāju par to, ka, ja tu esi pret abortu, tad vienkārši neveic šādu izvēli.

bet es saprotu, ka esmu mazākumā, kaut arī arvien uzkrītošāk liekas, ka katoļu starpā šāda bakstīšanās pret abortiem liekas kā tāda cita grēksūdzes noklausīšanās un noklausītā nosodīšana.

bet vispār es jau kādu laiku esmu atmetusi cerības uz Tolstova saprātu. nu, gadus piecus vismaz. vienīgais, kas vēl reizēm vieš cerību, ir Kravalis - bet arī laikam tāpēc, ka ļoti reti dzirdu, ko viņš runā, un, kad runā, vairāk saka par iekšējo pasauli, nevis ārējo.