2daces' Friends [entries|friends|calendar]
2daces

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Lūzere. [18 Jul 2018|10:31pm]

methodrone
Ja vien es varētu pilnība atbrīvoties no cilvēku spokainās ietekmes savā psihē. Man ir apnicis būt tai lūzerei, kas ne dienu neaizvada neiedomājoties par kādu no spokiem. Ik uz soļa, ik brīsniņu, ejot gulēt, pamostoties, darot tādu lietu vai šādu, iekšā katrā domiņā, katrā teikumā, skatoties uz visām lietām, redzot visur pasaulē. Cik daudz laika man tad atbrīvotos, lai domātu par lietām, kas ir progresīvas.
post comment

kad sagaidu profesionālu kritiku [18 Jul 2018|11:48pm]

n_komentari

[usne]
Ko sagaidu no profesionālas kritikas?
laikam jau pamatotu viedokli, kas balstās vēsures un konteksta izpratnē, iespējams salīdzinājumus problēmas risinājumam paralēlās, tuvās jomās.

Taču saņemu šo:
"Diemžēl neskaidrības un neērtus jautājumus rada arī RIBOCA tehniskais izpildījums. Pirmkārt, tā ir pasākumu vietu izvēle, kas atbilst Latvijas Laikmetīgās mākslas centra deviņus gadus organizētā festivāla "Surviva Kit" praksei, kas katru gadu notika kādā citā iepriekš pamestā un neizmantotā ēkā, pievēršot uzmanību Rīgas tukšo namu problēmai un mākslas telpu mazesamībai. Tik līdzīga principa izmantošana šķiet dīvaina, turklāt divas no astoņām vietām ir arī kādreizējās "Survival Kit" norises vietas – īpaši šokējoša ir kādreizējās LU Bioloģijas fakultātes ekspozīcija, kas ir gandrīz identiska iepriekšējā gada "Survival Kit" tēmai (nevienā no publiskajiem materiāliem nav pieminēti LLMC nopelni šo telpu aktivizēšanā)."

Kur rodas uz reiz divi temati, viens par plaģiatismu mūsdienu situācijā, otrs par virspusēju pieeju pamatojumam.

sākšu ar otro.
tukšo telpu izmantošana tiek piedēvēta "Survival Kit" projektam, taču netiek paskaidrots, kā pats "Survival kit" tika pie šī principa. Atgriezīsimies 2010. gadā. Manai atmiņai tas iezvanīja sajūtu, ka ideja jau radās pilsētplānotāju galvās, jo studēju kā teritoriālo plānošanu maģistratūrā un sarūkošās polsētas, ekenomikas krīze bija galvenie jautājumi. Atiecīgi atmiņā bija palicis priekštats, ka "survival kit" veiksmīgi ieleca vilcienā pateicoties rīgas domei, pilsētplānotājiem un britu padomei.
https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/rigas-duka-jeb-risinajums-tukso-telpu-izmantosanai.-725939
"Pagājušā gada rudenī kopā sanāca pilsētas pārstāvji, arhitekti, radošo uzņēmumu pārstāvji un nekustamo īpašumu pārvaldītāji, lai Britu padomes organizētā darba grupā rastu risinājumus krīzes radītajai tukšo skatlogu problēmai Rīgā."
taču tālāk nonākam arī līdz projektam Duka, kas ir laikmetīgā mākslas centra bērns.
man paliek netbildēts jautājums, kuri patiešām bija iniciatori tukšo telpu risinājuma meklējumiem, jo var gadīties, ka tas bija laikmetīgais mākslas centrs, kurš apstaigāja visas iesaistītās organizācijas, lai radītu šo ērto istāžu izvietošanas principu. Lai gan pilsētplānošanas grāmats jau sen to ierindo kā metodi šādu problēmu risināšanai.
attiecīgi es būtu gribējusi uzzināt līdz galam, no profesionāļa, kurš tad ir īstais autors tukšo telpu izmantošanas principam. Profesionālim arī būtu bijis jābūt pieejamiem vairāk un uzticamākiem avotiem, uz kuriem atsaukties.

turpinot ar pirmo
plaģiātisma tēma ir grūta un prasa īpaši smalku izpratni par katru konkrēto gadījumu. novest to līdz skaidram nepārpotamam pamatojumam patiešām ir izcila profesionāļa pazīme. ir nācies daudz diskutēt šai sakarā arhitektu vidē. pirms aptuveni 8 gadiem notika viens no populārākajiem konkursiem LV arh. vēsturē, Liepājas jūrniecības muzejam.
https://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/liepaja/izvelas-skicu-projektus-muzejam-44726
kur uzvarēja biroja "Mark" darbs, kas kāda sakritība izmantoja tieši precīzi tādus pašus projektēšanas principus, kā jaunais ģiniālis BIG. bija milzīga cepšanās, iesaistījās par LAtarh ētikas komisija un tika rakstīta vēstule bigam, ko viņi par to domā. Big atbildēja, ka viss kārtībā un principus nav iespējams nozagt.
Saskatu diezgan analogu situāciju. pat neiedziļinoties, ka diskusija par plaģiātismu kļūst ar vien acis pieverošāka pat daudz nepārpotamākās situācijās. turklāt RIBOC gadījumā ir absolūti saprotma viņu rīcīb, skats no malas, kas jautājumu par mākslu pamestās telpās paceļ jaunā stāstā, kurš aizved, pie tā, ka mākslai nav telpas un tāpēc šeit tā ir tur, kur ir.

vārdu sakot, minētajā citātā nebija ne kā, ko sagaidu no profesionāls kritikas.
post comment

[18 Jul 2018|08:07pm]

veed_logs
Izlasīju rakstu par CSDD un par to, cik drausmīgi sliktā tehniskajā stāvokī ir automašīnas Latvijā:

http://www.tvnet.lv/auto/cels_un_likums/795317-automasinas-latvija-ar-koka-tapam-aizbazti-caurumi-baka-ieluzusi-balstiekarta-pilniba-nodilusas-riepas

Ļoti daudz demagoģijas tik īsā rakstā.

Iedzīvotājiem naudas ir tik, cik ir un ar tādām automašīnām tie arī brauc. Ceļu stāvoklis ir salīdzinoši slikts, sabiedriskais transports arī nav ne lēts, ne pieejams, jo īpaši ārpus pilsētas, tad nu cilvēki brauc ar to, ar ko var atļauties braukt. Mašīna nereti ir vienīgā reālā alternatīva, lai nokļūtu uz darbu un atpakaļ. Bonusā ir valsts iestāde CSDD, no vienas puses ar ļoti skarbiem tehniskās apskates nosacījumiem un milzīgu peļņu un no otras puses tā pati valsts ar slikto ceļu stāvokli. Tagad, ņemot vērā, ka CSDD ir ļoti daudz naudas, viņi taisīs kārtējo sociālo kampaņu. Nu, malacīši. Tikmēr cilvēki turpinās maksāt nodokļus, turpinās maksāt CSDD par ļoti stingrajām un biežajam tehniskajām apskatēm un turpinās braukt pa Latvijas bedrainajiem ceļiem.

Manuprāt, automašīnu stāvoklis Latvijā, neskatoties uz veco autoparku un salīdzinoši zemo ienākumu līmeni tomēr ir visnotaļ labs. Automašīna Latvijā cilvēkiem ir vērtība un cilvēki to tomēr mēģina uzturēt puslīdz labā kārtībā (ar izņēmumiem, protams). Saku to no savas pieredzes, no tā, ko redzu sev apkārt, arī no tā, ko esmu redzējis citās valstīs un, pēdējā laikā paskatos arī Krievijas jūtūbi par šo tematiku. Domāju, ka mēs ne tuvu neesam tas sliktākais piemērs. Un attiecība sabiedrības turīgums / auto stāvoklis mums, manuprāt, galīgi nav slikta. Protams, ir daudz miskastes, kas pārvietojas pa ielām un ceļiem, bet rakstā tiek dots mājiens par to, ka daudz avārijas notiek tāpēc, ka automašīnas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Vai tu zini kādu avāriju, kas ir notikusi tāpēc, ka mašīnai nav nostrādājušas bremzes, vai, tāpēc, ka mašīnai ir nokritis ritenis vai kas tamlīdzīgs? Es zinu daudzas avārijas, kas ir notikušas neuzmanības vai pārgalvības dēļ, ceļu stāvokļa dēļ vai meža dzīvnieku dēļ. Tehniskā stāvokļa dēļ notikušas avārijas nav nemaz tik bieža parādība. Nodilušas riepas? Jā, tas laikam skaitās pie tehniskā stāvokļa, dēļ tā noteikti ir ne mazums avāriju. Tas arī varētu būt galvenais "tehniskā stāvokļa" dēļ notikušo avāriju iemesls. Bet tas lielā mērā ir vienkārši nabadzības jautājums. Vai tāpēc jāskalo smadzenes par to, ka jātērē vairāk naudas automašīnu remontiem? Es domāju, ka nē.

Varētu vēl pakavēties pie tēmas - avāriju skaits ceļu stāvokļa dēļ. Statistikā jau šie cipari neuzrādīsies objektīvi. Lai kāds arī nebūtu ceļu stāvoklis, tu vienmēr varēji braukt lēnāk un nekāda avārija nenotiktu. Ja visi vienmēr pārvietotos ar ātrumu 10 km/h, tad ceļu stāvokļa dēļ nenotiktu neviena avārija. Pilnīgi neviena. Tāpēc būsi vien pats vainīgs, ka brauci ātrāk un pārsiti riteni vai mašīnu sanesa (īpaši ziemā).

Starp citu, zinu vienu vietu kurā pirms dažiem gadiem notika smaga autoavārija ar cietušajiem, kas notika uz svaigi remontēta ceļa. Spriežot pēc tā, ko redzēju, avārijas iemesls numur viens, protams, bija tas, ka ceļš nebija notīrīts un nokaisīts (tas notika ziemā). Tātad vainīgs noteikti bija autovadītājs, kas "nebija izvēlējies braukšanai drošu ātrumu". Tomēr bija vēl kāds iemesls. Avārija notika ceļa līkumā. Ātrums tur nav liels, ir arī ātruma ierobežojums, tas ir tieši pirms apdzīvotas vietas. Problēma ir tajā, ka ziemā viduslīniju bieži nevar redzēt (kā konkrētajā gadījumā) un to, kur ir ceļš var nojaust tikai pēc ceļa stabiņiem. Ja to nav daudz vai nav vispār, tad tu pat precīzi neredzi, kur tieši ir brauktuve. Jo īpaši, kad ir tumšs un snieg (kā konkrētajā gadījumā). Iebrauktās sliedes neko daudz nelīdz, jo tās nereti ir iebrauktas nepareizi, proti, vienā brīdī līkumā tās mazliet izbrauc ārpus asfalta un nobrauc uz grants nomales, kas ir jūtami zemāka, nekā asfalts. Tā rezultātā, ja vien tu nebrauc ar kaut kādu rallija auto, kam ir superamortizācija un superriepas, tad tavu mašīnu visticamāk sanesīs (vairāk vai mazāk). Ātrumam te pat var nebūt izšķiroša nozīme, sanes arī braucot ar nelielu ātrumu. To varētu novērst, ja būtu vairāk ceļu stabiņu līkumā un nebūtu tāda augstuma starpība starp asfaltu un grants nomali, kā tas bija šajā vietā uz svaigi atjaunotā ceļa. Mašīnu sanesa un tā iebrauca pretimbraucošajā mašīnā. Ko uzrāda statistika? Droši vien to, ka autobraucējs (šajā gadījumā, cik atceros, tā bija sieviete), neizvēlējās braukšanai drošu ātrumu. Noteikti arī ziemas riepas bija pagājušā gada un amortizatori arī jau bija nobraukši ne vienu vien ziemu, tāpēc tos jau bija sen pienācis laiks mainīt, tātad vainīgs arī tehniskais stāvoklis. Tāda mums tā statistika un demagoģija. CSDD vēl varēja ierosināt veikt stingrākas tehniskās apskates (lai ienāk vēl kāds lieks miljons).
2 comments|post comment

[18 Jul 2018|08:24pm]

pajautaa

[grizzly_bear]
kāds ir vidējais (eng-lv) tulkojuma ātrums, tādā standarta darba termiņā – vienai a4 teksta?
3 comments|post comment

[18 Jul 2018|05:26pm]

tvarj
kopš nesena laika braucot mašīnā mēs ar vīru sacenšamies dziesmu minēšanā. visvairāk un interesantāk ir minēt no swh gold, jo tur liek mūziku, kas aptver vairākus gadu desmitus un dažādus žanrus (un neliek mūsdienu popsu, kuru mēs tāpat neatšķiram). reizēm mēs pārlecam swh rock vai skonto (bet tur saka priekšā, tāpēc nav interesanti) spēlējam tātad šādi:
tiklīdz sāk skanēt dziesma ir jābļauj, kas tas ir. ja nezina ne viens, ne otrs, vai neesam pārliecināti - šazamojam. ir bijušas dziesmas, kuras mēs esam šazamojuši vairākkārtīgi un tāpat nespējam iegaumēt izpildītāju.
pēc ilgāka šādi mašīnā pavadītā laika esmu izdarījusi secinājumus, ka:
es daudz zinu visādus dīvainus one hit wonder`us, 80to gadu mūziku (ja godīgi, tad mani pat pašu tas mazliet biedē) un visādu citu huiņu
savukārt hotai visai labi veicas ar klasisko roku, kuriem es nekādi nespēju iegaumēt visas grupas, lai kā arī pati nefanotu (izņemot, protams, ļoti izteiktus piemērus) un, jā, deivids bovijs. hotai viņu atpazīst no pirmajām divām notīm.

rekur jums bette midlere no manas dīvaino zināšanu vācelītes
https://www.youtube.com/watch?v=EaFpwq5jlPs
2 comments|post comment

Jūlijs [18 Jul 2018|05:32pm]

inese_tk
Es esmu ļoooti priecīga un pateicīga par to, ka pēc pāris gadu pārtraukuma ir ĪSTA vasara, turklāt jau trešo mēnesi, bet man tiešām nepatīk šādā laikā būt Rīgā. Un es šobrīd esmu Rīgā un būšu vēl līdz, laikam, sestdienai.
1 comment|post comment

Vējonītis. [18 Jul 2018|03:24pm]

methodrone
1 comment|post comment

Par boksu [18 Jul 2018|04:03pm]

black_data
Tā kā vieni boksa cimdiņi ir noplēsti, jāmeklē jauni, un te sākas pirmās pasaules problēmas. Gribētos jau mazliet, lai ir arī drusmu smuki, bet pietiktu jau ar to, ka tie izvilktu kādu gadiņu, un tas tev nav Sportlandā ieiet un paņemt Nike. Jūtu, ka šis lēmums atkal nāks smagi.

Citās ziņās, Brieža ukraiņu pāri darītājs sestdien kausies ar... krievu... "krievu", ko es galīgi biju palaidis garām. Positivusam vajadzētu pārtraukt visus koncertus uz to laiku.

Vēl citās ziņās, es te tā padomāju par to "pa mozgu", tik ilgi, ka tas sen vairs nav aktuāli, un izdomāju, ka lai jau cilvēki dara ko grib. Kam patīk šņabi dzert, kam smadzeņu satricinājumus pelnīt, kam sevi caurdurt, katram savi pašdestrukcijas veidi. Pats gan es nekad kaut kāmā tādā nepiedalītos, pietiek jau ar visām iespējām uz ielas sev potenciālas traumas sameklēt.
post comment

[18 Jul 2018|01:17pm]

sirena
Man kā latvietim liekas jocīgi ka viskur ejot nav jāņem līdzi vispār nekāda jaka, pat ne visplānākā un pat naktī var vazāties vismazākajā kleitā un auksti nav. Citās ziņās šonakt sapnī cepu maizi, no sākuma kunga un pavēlnieka sīkradi mīklā bija sabēruši dažādus sīkumus kā patīkamus pārsteigumus ēdājiem, šito vaļību, protams, apkaroju, bet tad atnāca pašas radi un sāka to cept nepareizās formās. Nelieši.
post comment

[18 Jul 2018|10:41am]

iokaste
[ music | Mose ft. Suyana - Live at Heart Culture 2017 ]

vecāki tik ļoti grib būt vajadzīgi un noderīgi saviem bērniem, kaut viņu galvenais uzdevums ir - kļūt nevajadzīgiem.
nez, vai to varētu ekstrapolēt uz visu lielo ģimeni, tautu. ka mēs cenšamies un priecājamies būt vajadzīgi kā salūta sveces.

8 comments|post comment

[18 Jul 2018|01:33am]

mindbound
[ mood | tired ]
[ music | Dead Melodies - The Foundations Of Ruin: Entangled In Mortar ]

Intelligence is the ability to make models (which is equivalent up to some appropriate morphism to the ability to successfully achieve goals in environments). General intelligence means that a sufficiently large computational substrate can be fitted to an arbitrary computable function, within the limits of that substrate. Humans might be in that category, for small values of substrate, but it would likely be quite hard to test that.

3 comments|post comment

Pateicībā! [18 Jul 2018|12:38am]

usne
40 gadi ir sākušies brīnišķīgi.
10 comments|post comment

[17 Jul 2018|10:17pm]

martcore
interesanti, kādēļ medniekiem, arī tiem, kas pēc tam nenodarbojas ar taksidermiju, ir tik principiāli medīt tieši ar divstobru bisēm
a kāpēc ne ar automātiem vai triecienšautenēm? nē, es saprotu, ka mīnmetēji jau būtu tā kā pārāk daudz, bet kāpēc ne ar snaiperšautenēm?
8 comments|post comment

[17 Jul 2018|07:04pm]

methodrone
Pat rakstot šīs rindas, savāds svešums pret šo būtni, kas esmu es. Jebkādi vārdi, visdzidrākie, vismīlošākie, šķiet sveša sapņu parādība, uzplaiksnījums gaidošā tumsā. Tas pats ar emocijām. Visam apakšā kāds kluss, vērojošs spēks, apburts spēks, ko nevar nekādi piedzīvot, kā tikai kā "pretējību" visam pasaulīgajam, cilvēciskajam, pieredzamajam. Abi viens otram ir sveši pamīšus, vārdi būtnei un būtne vārdiem, kamēr abi ir neredzami vienoti. Es it kā dzīvojos šajā vērojošajā spēkā, bet es nevaru gluži teikt, ka tur dzīvojos, jo spēks šķiet man daudz piederīgāks par "mani pašu", jo viss, kas es esmu ir tam virspusējs.

Vakar caur rozīšu dārzu aizpeldēju uz skaisto Rīģenta open air theatre, paskatīties Šekspīru. Toletē mazgājot rokas, man prātā ripinājās viens no tipiskajiem naratīviem, līdz pēkšņi mazā šokā pieķēru sevi secinām, cik svešs un absurds savā mākslīgumā tas izklausās. Naratīvi, vārdi, jūtas un maņas, viss. Bet vistrakākais ir, ka nekas ko saku nespēj aizsniegt to vērojošo klusumu, kas ar savu godību šķiet daudz īstāks. Tāpēc būtībā kamēr runāju tikmēr atrodos šajā apburtajā švešības stāvoklī, un neesmu "es pati". Savāda brīnišķīga un daiļa sinerģija, kas ir bezgalīgi esoša, kamēr abas pasaules ir arvien fundamentāli, eksistenciāli, pat iespējams ontoloģiski nodalītas. Tā ir aptuveni tāda sajūta, ka tu zini, ka nekad mūžā nevarēsi redzēt pats savu muguru. Tu vari lietot spoguli, vai sevi fotogrāfēt no mugurpuses, vai klausīties kā kāds tevi apraksta, vai just kā tev kāds pieskaras mugurai, bet tu nekad to neredzēsi pats savām acīm. Neērta sajūta ar ko jāsadzīvo, jo tu zini, ka tev mugura ir, lai arī to nekad neesi ieraudzījis. Tāpat arī visas manas izpausmes šķiet, kā pastāvīga interpretāciju straume, kas nekad nekad nekad uztverei neatklāj vērojošo klusumu, tikai tam danco pa virsu ar gaisīgiem metaforu svārkiem, tādējādi to pierādot tikai kā mistisku turošu klātbūtni.

*

Dažreiz, kad es runāju ar cilvēkiem, mani pārņem stiprs kauns par lietām ko saku, ja tās ir uzspēlētas vai nepatiesas. Tad es jūtos kā būtu nodarījusi pāri bērnam. Vai cilvēki vispār saprot, cik liela atbildība vispār ir runāt? Es to nekad nesapratu. Jo otram cilvēkam katrs pateiktais vārds viņam ir pierādījums tam vai stiprāka, pat liktenīgāka ir mīlestība vai ļaunums. Dažreiz pasakot ko ļaunticīgi, man ir ārkārtēja sajūta, ka es kādu likteņa taisni, kas izduras cauri visai pasaules mūžībai uz priekšu un arī pagātnē, iegrozu tādā leņķī, kas norāda un ved uz sliktu vietu. Un tāds vārds jūtas kā pļauka pret maigu bērna rožlapiņvaidziņu. Tad es varu būt tikai neizmērojami pateicīga, ka šo vārdu ir saņēmis stiprs, labs cilvēks, kas ir stiprinājies mīlestībā un tic tās varai vairāk par ļaunumu. Atbildīgāka par tādu indesvārdu es jūtos cilvēku priekšā, kas netic mīlestībai vai tic tai ļoti maz un pierasti izvēlas tai pretējo. Jo tāds cilvēks jau dzīvo ļaunumā un es izdzēšu viņa apslēptās, atlikušās mīlestības cerības druskas, kas ir tīra cietsirdība. Es nezinu vai ir neitrāla runa, varbūt jebkura runa ir vai nu piliens indes vai dziedinošs patiesības ūdens.
post comment

Laika vērotāja piezīmes. [17 Jul 2018|07:56pm]

unpy
Dīvaini no manas puses tas izklausīsies, bet pamazām sāk nākt apjausma, ka šodien man saules būs bijis par daudz. Tas gan nenozīmē to, ka laiks būtu slikts, gluži otrādi - lielisks!
7 comments|post comment

[17 Jul 2018|04:34pm]

pajautaa

[lavendera]
Vai jums ir viedoklis par ceļotāju vestītēm? Kas labāka, dūnu vai kāda sintētiska analoga? Sabalansējot siltums-vieglums-kompaktums-lētums.
Vieni dikti slavē primaloftus un nanoairus, citi saka, ka tie sildot krietni švakāk par sausām dūnām. (Nu un dārgi arī...)
3 comments|post comment

[17 Jul 2018|04:22pm]

au
[ music | nick cave ]

nedēļas nogalē bijām pa manām bērnības takām Zvārtavā - pils un peldes un tāda bērnības garša. un tad vēl Tartu un jaunais lieliskais muzejs ar elpu aizraujošu iekārtojumu, bet manai gaumei pilnīgi nesvarīgu stāstu vai jēgu vai ko tur. pārāk daudz haosa, pārāk daudz modernības, pārāk maz konteksta.
un bērns pats pats uzkāpa munameģī! tur trāpījām uz torņa 79.-to dzimšanas dienu un apsveicēju koncertā uzstājās senioru deju kolektīvs no Alsviķiem. mana dzīve kļuva diezgan pilnīga.

(esam iebarikādējušies laukos, viss, lai tā rīgas dzīve iet, kur grib)
(Ūpis ēd mellenes ar pienu un nemaz tik daudz nenošmucējas)

post comment

skābe [17 Jul 2018|03:51pm]

pajautaa

[gnidrologs]
Tā, pilnīgi bez jokiem. Pohuj, ja novērotāji novēro.
KUR VAR DABŪT?

Senāk bija forša vieta shayanshop, kur bija vis iespējamamais. Šobrid šipings uz Latviju ir 100% verboten. 'Paldies Ūšakl, okupants un vatņiks jebanutijs. Tač Tev vismaz bija jābūt degradētam hipijam, bet nē.

Negaidu linkus vai personīgu saraksti. Pietiks ar mājieniem.
18 comments|post comment

[17 Jul 2018|03:49pm]

rasbainieks
brauciens uz viļņu tīri pēc kafijas un zivenes izvērtās par kārtīgu meskala tripu
būsiet viļņā, ejiet uz spiritus bāru rātslaukuma maliņā uz austras ielas pusi
tur ir pasaulē garšīgākās tekilas, bunduļi ar meskalu, arī auksti rekomendējams meskala negroni un citas koktēles, un, ja šonedēļ pvd apstiprinās, arī neganti garšīgs meskala saldējums
mēs spiritusā paspējām iziet visas fāzes – no "bļa kāpēc mums šitāda rīgā nav un ko lai mēs šai sakarā darām" lidz "bļa cik labi ka mums rīgā šitāda nav, jo pašiem sev naudas vispār nepaliktu nemaz"
un kad vēl pēdējā krogā, kas ir tāda tiešām pēdējās pieturas dzertuve (bet ar izcilu plejlisti) rītausmas naktsmicei uztaisa mezcal sour, tad nekas cits neatliek kā iztecēt peļķītē
brauciet latvji lietuvā
post comment

Om Dram Drin Dran [17 Jul 2018|03:34pm]

qgmr101
[ mood | tired ]
[ music | Suduaya - Feat. Matangi ( Sati ) " Amethyste " ( Shukra Beej ]

Mazliet pārpasaulīgi skaisti: Suduaya - Feat. Matangi ( Sati ) " Amethyste " ( Shukra Beej Mantra - For Love ) - YouTube

post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]