Cirks
Man jau kopš dziļas bērnības (cik nu sevi atceros) ir riebusies spēle "Cirks". Riebjas dizains, riebjas ideja, bet visvairāk tracina bezjēdzība, sodi un randoms. Tobiš tu vari būt 2 lauciņus pirms finiša, ja uzmetīsi 6, nonāksi pusceļā atpakaļ. Ja uzmetīsi vēl pāris neveiksmīgus ciparus, nonāc pašā sākumā. Un, ja spēles laikā tas ar tevi notiek trīsreiz, tad ir viens liels danunah.

Un tagad, protams, mammucis izvilka 1967. gada antikvāru cirku. Un, protams, bērnam tas nejēga patīk. Šķiet, ka vairāk dēļ spēles kauliņiem (jē, mašīnīte!), nekā pašas spēles, bet tāpat grib spēlēt un man ir jāpiedalās. Frustrē nejēgā.