ņezabivajemoje vasmoje marta
Sestdienas vakarā īsi pirms pusnakts zvana tālrunis. Tur jaunas sievietes balss: Dobrijvečer, izzviņiķe, ka tik vēlu, Jūsu tālruni man iedeva mūsu paziņa Jevgeņij. Interesējos vai ir iespējams rīt tikt uz upi?
- Jā, rīt braucam, viena vieta mašīnā uz Amatu ir brīva, izbraukšana deviņos no lielveikala stāvvietas. Esat airi rokās turējusi, zināt kas jūs rīt sagaida?
- Nē, neesmu laivā nekad sēdējusi, taču esmu redzējusi paziņu bildes feisbukā, skatījusies viņu filmiņas un dzirdējusi stāstus.

Nākamās dienas rītā noliktajā vietā ierodas jauniete, augums kā mākslas vingrotājai, pati pavisam kaila, ja uzskata, ka sievietei atrasties sabiedriskā vietā bez krāsvielām uz sejas ir tas pats, kas bez drēbēm.

Pēcpusdienā viņa saka: eta bilo majo samoje ņezabivajemoje vasmoje marta.
Pa ceļam izstāsta, ka lielāko sava mūža daļu ir bijusi mākslas vingrotāja, sporta meistars, nežēlīgi treniņi, pats galvenais smuki izskatīties un iepatikties vērtētājiem. Tagad viņa vēlas savādāk.