Pie sava auto tiek
Vispār es esmu pārdomājusi par to, ka braukšana uz Rīgu no rītiem ar auto ir ļoti nogurdinoša - taisni otrādi, tā ir brīnišķīgi tonizējoša nodarbe. Citkārt es miegaina izveļos Rīgā no vilciena, tenterēju cerams ka darba virzienā un lēnām pamostos, bet te - hops, mašīnā iekšā un jau pie otrā pagrieziena viens brauc pa pretējo joslu un nemaz necik neizskatās nokaunējies, ka man viņa dēļ spēji jābremzē. Jā, es saprotu, ka gara rinda pie vilciena pārbrauktuves, jā, es arī tā esmu darījusi, bet ļoti klusiņām un uzmanīgi. Uz šosejas visi piektdienas rītā plosās kā traki - mētājas pa joslām, apdzen pa nomalēm un vispār atrodas tur ļoti ievērojamos daudzumos.
Tā es pa ceļam paspēju divas reizes ļoti labi, skaļi un atviegloti izlamāties daudzstāvmāju vārdiem, visu ceļu dziedāju visādus guilty pleasures, kas man ir salikti mūzikas kastītē, un ierados Rīgā moža kā vilciņš.