programmā "klubot bez kanta" nosvinējām visu rīgu vienā piektdienas vakarā
rīga ir tik faking brīnišķīga, un visi tie lohi, kuri čīkst "воистину хорошо там, где нас нет. why latvia is so damn boloto?" (c) kamikaza, ir lohi
vienā piektdienas vakarā var paspēt aplūkot daimonda platača laulātās draudzenes r. industrijas bālo un izvārgušo seju (pēc cepetīša nevarēju neiet, ha), apstulbt no tā, cik kolosāls ir preses nams un cik kolosāls viņš vēl būs, uzdancot pie jaudīga olsdkūl dramendbeisa, melnais spēlē редко но метко, pat depo guntis metās dejā, un nikotīns izpildīja varenu kameo, uznirstot melnajam aiz muguras ar akordeonu, 808 dinozauriņi visi bija izlīduši no aliņām, un visa skaistākā elektriskā mūzika pilsētā bija sanesta visās depo zālēs, baits pat pamanījās iemiksēt 30 sekundes sirkes man par īpašo pārsteigumu
un tad goda lieta ir pārbaudīt, cikos katrā rajona bārā izsniedz pēdējos dzērienus (čomskī pirms četriem, kaņepē pēc četriem, teātra bārs vispār nekad neveras ciet)
man ir viens tāds siltās ballīšu sezonas atklāšanas maģiskais brīdis, kad pirmoreiz siltajā sezonā dragā ar ričukiem pa ballītēm šur tur viskautkur un brauc naktī pa tukšu brīvības ielu pie esplanādes, tad man iekož sezonas sākums un life will never be the same again, un tā katru gadu
un tad tu pārrodies mājās, visu nakti dzēris, bet pilnīgi skaidrs, izstiepies karstā liepziedu vannā, skaties rītausmu vannas istabas logā un zini, ka varēsi krietni izgulēties, paspēt uz brīnišķīgo angļu branču trusī, un kvīkends tikai sāksies