pajautā! - cilvēki

atkarīgs no 'stulbuma' definīcijas?

Tu jau prasi vai ir stulbi cilvēki, ne es ;)

man dažreiz pasprūk kādu nosaukt par stulbu, ja tas man grib uzgrūst jebkādu (vienalga - sakarīgu vai nē) viedokli, bet tas protams ka nenozīmē, ka tas cilvēks ir stulbs, man vienkārši šādi cilvēki īzraisa minēto reakciju :)

ja tu domā, ka priekš manis kaut kāda vērtība ir smazeņu atrašanās vai neatrašanās savā vietā, tad tu maldies. cilvēki, kas uzskata, ka smadzeņu atrašanās tajā vietā, kur viņiem liekas, ka smadzenēm jāatrodas, ir kaut kāds arguments, vispār personīgi man pilnīgi neinteresē tāpat kā viņu viedoklis ;)

Neviens nevar būt stulbs visās jomās. Sarunājoties ar kādu, ir jāatrod joma, kurā neviens no abien nav stulbs :)

Varbūt tu man liecies stulbs, es tev nē, toties tam kaimiņam aiz sienas gan, kas savukārt tev liekas stulbs. Tas viss ir relatīvs, tātad atbildes uz šo jautājumu visdrīzāk nav.

Stulbs ir tas cilvēks, kurš atsakās redzēt.

Nevar nosodīt par neredzēšanu, var nosodīt vienīgi par atteikšanos redzēt. Redzi, tas cilvēks pat nesapratīs, ko tu viņam pārmet, un tad jau stulbenis esi TU, nevis tas cilvēks, jo TU atsakies redzēt, ka šis cilvēks nevar (nevis negrib) to redzēt.
Tas atbild uz alukas jautājumu tepat blakus par neizglītotiem cilvēkiem. Gudrība nav stulbuma kritērijs. Reāli daudzi netrenētākie prāti ir daudz redzīgāki par tiem pārgudrajiem, kuri ir noslēgušies savās teorijās vai lepnumā un noliedz sakarības, kuras reāli redz, bet kuras traucē viņiem dzīvot. Piemēram, nav stulbāka cilvēka par Nobela prēmijas laureātu, kurš bez īpašām emocijām var paiet garām ubagam uz ielas. Tikmēr reāli gudra ir veca, neizglītota sieviņa laukos, kas var no sirds izrunāties ar cilvēku un tā palīdzēt tikt galā ar kkādām problēmām. Tāpēc faktiski stulbums drīzāk ir emocionāla rakstura problēma, ne intelektuāla.

Politkorektums ir stulbums.

Saucot kādu par stulbu nedrīkst izjust pārākumu, jo augstprātība ir one-way-ticket uz stulbumu. Domāju, ka tā ir Tava šī brīža dilemma.

Nav taisnība. Ja alkoholiķi nosauc par alkoholiķi, tā nav pārākuma izrādīšana. Ja pederastu nosauc par pederastu, tā nav pārākuma izrādīšana. Ja stulbu cilvēku nosauc par stulbu, tā nav pārākuma izrādīšana.
Problēma slēpjas nespējā emocionāli norobežoties no faktiem. Nevajag pielādēt visu ar emocionālām konotācijām. Tieši tas ir tas "politkorektums" - tas ir saukt visus tikai tā, kā viņi to grib. Beigās mēs visi visus vnk ikdienā sauksim par ģēnijiem un imperatoriem un lielskungiem un kā tik vēl ne, lai tikai izpatiktu cits citam. Taču saprāta un mīlestības atslēga ir redzēt lietas, kādas tās ir, un nekautrēties no patiesības.

Stulbums ir objektīva diagnoze. Es te nerunāju par lamāšanos, es atbildu uz Tavu jautājumu, cik skaidri spēju.

nē, tas ir sava iekšējā stulbuma apzināšanās sākumstāvoklis;>

nē. neviens nevar ielīst citam galvā. ja pat liekas ka emocijas tiek nolasītas nevainojami, tā vai tā viss iet caur iekšējo sajūtu prizmu, kuras pamatā ir personiskā pieredze.

līdzko tu atver muti - tu runā tikai par sevi.

;] labs jautājums, kurā, starp citu, Tu pati arī dod vislabāko atbildi.
Vēl - jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk pārliecinos, ka šeit ir triju veidu cilvēki – skaistie, gudrie, un skaistie un gudrie. Un kas svarīgi, kategorija atkarīga no cilvēka paša pozicionēšanās.

stulbi eksistē.
esmu pats saticis.
atvičaju

Man patīk domāt,ka katrs ir gudrs pa savam. Bet, ja otrs nav gudrs pa_mūsam, tad cilvēkiem 'patīk to saukt par stulbumu.
Man arī, ja godīgi.