Nov. 4., 2009 | 11:11 am
No:: po
Nevar nosodīt par neredzēšanu, var nosodīt vienīgi par atteikšanos redzēt. Redzi, tas cilvēks pat nesapratīs, ko tu viņam pārmet, un tad jau stulbenis esi TU, nevis tas cilvēks, jo TU atsakies redzēt, ka šis cilvēks nevar (nevis negrib) to redzēt.
Tas atbild uz alukas jautājumu tepat blakus par neizglītotiem cilvēkiem. Gudrība nav stulbuma kritērijs. Reāli daudzi netrenētākie prāti ir daudz redzīgāki par tiem pārgudrajiem, kuri ir noslēgušies savās teorijās vai lepnumā un noliedz sakarības, kuras reāli redz, bet kuras traucē viņiem dzīvot. Piemēram, nav stulbāka cilvēka par Nobela prēmijas laureātu, kurš bez īpašām emocijām var paiet garām ubagam uz ielas. Tikmēr reāli gudra ir veca, neizglītota sieviņa laukos, kas var no sirds izrunāties ar cilvēku un tā palīdzēt tikt galā ar kkādām problēmām. Tāpēc faktiski stulbums drīzāk ir emocionāla rakstura problēma, ne intelektuāla.
Tas atbild uz alukas jautājumu tepat blakus par neizglītotiem cilvēkiem. Gudrība nav stulbuma kritērijs. Reāli daudzi netrenētākie prāti ir daudz redzīgāki par tiem pārgudrajiem, kuri ir noslēgušies savās teorijās vai lepnumā un noliedz sakarības, kuras reāli redz, bet kuras traucē viņiem dzīvot. Piemēram, nav stulbāka cilvēka par Nobela prēmijas laureātu, kurš bez īpašām emocijām var paiet garām ubagam uz ielas. Tikmēr reāli gudra ir veca, neizglītota sieviņa laukos, kas var no sirds izrunāties ar cilvēku un tā palīdzēt tikt galā ar kkādām problēmām. Tāpēc faktiski stulbums drīzāk ir emocionāla rakstura problēma, ne intelektuāla.