Visi jau ir ģenētiski pašmodificēti :) – imūnsistēmā.

Imūnsistēmā ir nekontrolētas spontānas mutācijas, gēnu rekombinācijas un alternatīvais splaisings - visas dabiskas parādības. Ģenētiskā modificēšana ir apzināta un kontrolēta ģenētiskā materiāla izmainīšana, lai panāktu konkrēti zināmas īpašības..

Būs grūti filozofiski argumentēt, ka dabisks = neapzināts, lai gan es varu iedomāties, kāpēc šāda klasifikācija varētu būt pievilcīga. ;)

Neesmu filozofs un filozofijas metodes man ir ļoti svešas.
Bet principā Tu tikko vienkārši izrāvi un sāki aprunāt vārdu ārpus konteksta, un, pēc pieredzes, bioloģijā tā nedara..

Nekas nav nošķirams no sabiedrības, komercijas un visa pārējā :)

Es pat nedomāju, ka bioloģijā vispār definē jēdzienu "dabisks".

Kāpēc Tev liekas, ka nedefinē? :D

Tāpēc ka nevajag. :D

Kāpēc Tu domā, ka nevajag?
Un vai Tu domā, ka ir svarīgi, KAS definē vārdu "dabisks"? Jo definīcija/skaidrojums kā tāds jau tāpat eksistē..

Vārdiem sarunvalodā nav stingras definīcijas. Tā ir sociāla parādība.

Bet zinātnē jau parasti neņem randomus sarunvalodas vārdus, lai izdomātu tiem precīzas definīcijas. Tur parasti dara otrādi – paņem kādu parādību, un tad izdomā, kā to precīzi nosaukt.

Ja sarunvalodā vārdiem nav stingras definīcijas, tad kā var paļauties, ka otrs sapratīs, ko Tu saki un domā? Uz ko tad, Tavuprāt, balstās veiksmīga komunikācija un savstarpēja sapratne, ja ne uz pieņemtām vārdu definīcijām un nozīmēm? Iespējams, ka tā ir sociāla parādība, jā, bet sarunvaloda un komunikācija kā tāda ir sociāla parādība, vai tad ne?

Zinātnē parādības ne tikai nosauc (turklāt parasti pēc atklājēju uzvārdiem vai izdomātiem vārdiem, kas galīgi neatspoguļo parādības būtību), bet arī precīzi nodefinē, lai saprastu, KAS TIEŠI tiek nosaukts.
Un man liekas, ka valodnieki (kas arī ir zinātnieki) jau tieši domā kā definēt vārdus. Tā rezultātā citās zinātnēs tos vārdus var izmantot, lai izskaidrotu savā jomā specifiskos tā, lai visi saprastu.
Un "dabisks" nav random sarunvalodas vārds.

Bet vispār Tu ar katru ierakstu novirzies no iepriekšējā tēmas un neatbildi uz maniem jautājumiem, un es nezinu īsti, ko par to domāt un kā to uztvert..

Valodnieki nodarbojas ar sabiedrībā lietoto vārdu nozīmju piefiksēšanu nevis to definēšanu. Protams, cilvēki vārdnīcas var arī izmantot pretējā veidā – lūk, šāda nozīme ir ierakstīta vārdnīcā, tāpēc es to lietošu, bet kā jau tu pati atzīsti, sarunvalodas komunikācija ir ļoti fleksibla, un tā ir iezīme nevis trūkums.

Interesanti, ka arī zinātnē terminu definīcijām bieži ir tikpat nekonkrētas definīcijas, kas ļoti atkarīgas no konteksta vai katra pētnieka izvēles. Šobrīd tieši saskāros ar nanodaļiņām, kuras dažādi pētnieki definē dažādos izmēros (1–100 vai 1–1000 nm).

Bet ja tieši par tēmu, tad mana galvenā doma ir tā, ka zinātniekiem ir vairāk jāmācās komunicēt ar sabiedrību. Ne tikai stāstīt, ka mēs šo lietu (piemēram, ĢMO) definējam šādi, bet spēt arī paraudzīties uz to no sabiedrības izpratnes viedokļa, lai cilvēki varētu labāk izprast, ko jaunās idejas un tehnoloģijas nozīmē. Varbūt pat pats nosaukums "ģenētiski modificēti organismi" nav pareizs. Kāds te (vai tik ne tu pati, neatceros) ieteica, ka ja tie būtu nosaukti par "ģenētiski uzlabotiem organismiem", tad sabiedrība būtu daudz pozitīvāka.

Un tas tā reāli strādā. Manās farmācijas studijās ir eksāmens, kur jākonsultē pacienti. Tas netiek uzskatīts par grūtu eksāmenu, jo 50% atzīmes tiek dotas vienkārši par komunikācijas spējām, kā tu sasveicinies, vai uzturi acu kontaktu, uzklausi pacientu, pajautā, vai nav problēmu utt. Bet kaut kādā ziņā ar katru gadu tas paliek arvien grūtāk. Jo lielākas medicīniskās zināšanas, jo grūtāk runāt vienkārša cilvēka līmenī.

Man gan liekas, ka valodnieki nodarbojas ARĪ ar pārdefinēšanu (tsk. nozīmju/definīciju apkopošanu).

Atkāpe par nanodaļiņām: man liekas, ir jāspriež pašam - pēc manas loģikas viss, kas ir nano ir 10^-9 - 10^-7. Respektīvi sanāk, ka 1-999,(9) x10^-9, jo 1000nm jau ir 1mkm, un 0,(9)nm vēl ir 999,(9)pm..
Šeit, man liekas, gan darbojas tas, ko minēji par sabiedrības izpratni - literatūrā vārds "nanodaļiņas" parādās, lai parastajam mirstīgajam pateiktu, ka riktīgi mazas daļiņas, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka nano izmēros.. :D

Es noteikti neko neteicu par ģenētiski uzlabotiem, jo uzskatu, ka uzlaboti viņi ir tikai relatīvi. Bet tā, manuprāt, ir vēl viena zinātnieku (un arī inženieru un citu speciālistu) "kaite"- viņi grib, lai sabiedrība saprot precīzi, ko viņi dara un kā viss tiek mainīts un kas notiek (tāpēc modificēti, nevis uzlaboti, jo tā jau būtu melošana sabiedrībai, kam var būt šausmīgas sekas), bet viņi neapzinās, ka citu jomu cilvēki jau nesaprot vai vairs no skolas neatcerās, ko nozīmē tie vārdi un jēdzieni, ko viņi izmanto (cik tantiņas saprot, ka gēns, genoms, genotips, DNS, hromatīns un hromosomas nav sinonīmi?).
Tā kā par to, ka zinātniekiem jāmācās sarunāties ar sabiedrību, pilnībā piekrītu. Man ļoti palīdz, ka ģimenē nav īsti citu cilvēku, ka saprot tos jēdzienus, un tad, ja viņi pajautā, ko es daru, tad skaidroju ar viņiem saprotamiem vārdiem un konceptiem. Bet biologu starpā ir daudzi, kam visi apkārt ir vēl zinātnieki. Tādā ziņā, studenti ir ideāli vidutāji - saprot zinātniskos jēdzienus un terminus, bet vēl nav tik atsvešināti no vispārējās sabiedrības.

Par eksāmenu: trenē empātiju un iedomājies, ka viņi ir Tu pēc vidusskolas :D

Piemēram, mikroemulsijas ir ar daļiņu izmēru 20–50 nm, bet nanoemulsijas ar 50–400 nm. Kas izklausās neloģiski, bet tāda ir zinātne :D

Bet nevarētu būt, ka emulsijām tas mikro un nano attiecas un koncentrācijām, nevis daļiņu izmēriem?

Tur drusku cita fīča. "Īstās" emulsijas (to skaitā arī nanoemulsijas) ir termodinamiski nestabilas. Un droši vien vēsturiski tā sanāca, ka stabilos koloīdus nosauca par mikroemulsijām.