27 October 2016 @ 06:44 pm
702. Into my soul  
Apzinājos, ka gribu saprast ķīmiju un fiziku vairāk kā to daru šobrīd. Un vēlos atvasināšanu, integrēšanu un diferencēšanu sev ieviest par hobiju un meditēšanas paņēmienu.
Jānoskaņo sevi ar domu, ka topošais maģistra darbs ir pirmias solis ceļā uz ESA/NASA; varbūt paaugstināsies motivācija lasīt un filtrēt attiecīgo literatūru jau tagad.

Atkal esmu nejauks un negatīvi samaitāts cilvēks. Vēl vasarā tā nebija. Tad vēl biju jauks un pozitīvi samaitāts cilvēks.

Dienas [lekciju atvasinātā] doma: Diez gēnu terapijas pacienti apzinās, ka viņi ir ĢMO?
 
 
( Post a new comment )
Zane[info]mazaa_maasa on October 29th, 2016 - 03:08 pm
Man gan liekas, ka valodnieki nodarbojas ARĪ ar pārdefinēšanu (tsk. nozīmju/definīciju apkopošanu).

Atkāpe par nanodaļiņām: man liekas, ir jāspriež pašam - pēc manas loģikas viss, kas ir nano ir 10^-9 - 10^-7. Respektīvi sanāk, ka 1-999,(9) x10^-9, jo 1000nm jau ir 1mkm, un 0,(9)nm vēl ir 999,(9)pm..
Šeit, man liekas, gan darbojas tas, ko minēji par sabiedrības izpratni - literatūrā vārds "nanodaļiņas" parādās, lai parastajam mirstīgajam pateiktu, ka riktīgi mazas daļiņas, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka nano izmēros.. :D

Es noteikti neko neteicu par ģenētiski uzlabotiem, jo uzskatu, ka uzlaboti viņi ir tikai relatīvi. Bet tā, manuprāt, ir vēl viena zinātnieku (un arī inženieru un citu speciālistu) "kaite"- viņi grib, lai sabiedrība saprot precīzi, ko viņi dara un kā viss tiek mainīts un kas notiek (tāpēc modificēti, nevis uzlaboti, jo tā jau būtu melošana sabiedrībai, kam var būt šausmīgas sekas), bet viņi neapzinās, ka citu jomu cilvēki jau nesaprot vai vairs no skolas neatcerās, ko nozīmē tie vārdi un jēdzieni, ko viņi izmanto (cik tantiņas saprot, ka gēns, genoms, genotips, DNS, hromatīns un hromosomas nav sinonīmi?).
Tā kā par to, ka zinātniekiem jāmācās sarunāties ar sabiedrību, pilnībā piekrītu. Man ļoti palīdz, ka ģimenē nav īsti citu cilvēku, ka saprot tos jēdzienus, un tad, ja viņi pajautā, ko es daru, tad skaidroju ar viņiem saprotamiem vārdiem un konceptiem. Bet biologu starpā ir daudzi, kam visi apkārt ir vēl zinātnieki. Tādā ziņā, studenti ir ideāli vidutāji - saprot zinātniskos jēdzienus un terminus, bet vēl nav tik atsvešināti no vispārējās sabiedrības.

Par eksāmenu: trenē empātiju un iedomājies, ka viņi ir Tu pēc vidusskolas :D
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on October 29th, 2016 - 03:22 pm
Piemēram, mikroemulsijas ir ar daļiņu izmēru 20–50 nm, bet nanoemulsijas ar 50–400 nm. Kas izklausās neloģiski, bet tāda ir zinātne :D


(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Zane[info]mazaa_maasa on October 29th, 2016 - 03:38 pm
Bet nevarētu būt, ka emulsijām tas mikro un nano attiecas un koncentrācijām, nevis daļiņu izmēriem?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on October 29th, 2016 - 06:32 pm
Tur drusku cita fīča. "Īstās" emulsijas (to skaitā arī nanoemulsijas) ir termodinamiski nestabilas. Un droši vien vēsturiski tā sanāca, ka stabilos koloīdus nosauca par mikroemulsijām.
(Reply) (Parent) (Link)