Man gan liekas, ka valodnieki nodarbojas ARĪ ar pārdefinēšanu (tsk. nozīmju/definīciju apkopošanu).

Atkāpe par nanodaļiņām: man liekas, ir jāspriež pašam - pēc manas loģikas viss, kas ir nano ir 10^-9 - 10^-7. Respektīvi sanāk, ka 1-999,(9) x10^-9, jo 1000nm jau ir 1mkm, un 0,(9)nm vēl ir 999,(9)pm..
Šeit, man liekas, gan darbojas tas, ko minēji par sabiedrības izpratni - literatūrā vārds "nanodaļiņas" parādās, lai parastajam mirstīgajam pateiktu, ka riktīgi mazas daļiņas, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka nano izmēros.. :D

Es noteikti neko neteicu par ģenētiski uzlabotiem, jo uzskatu, ka uzlaboti viņi ir tikai relatīvi. Bet tā, manuprāt, ir vēl viena zinātnieku (un arī inženieru un citu speciālistu) "kaite"- viņi grib, lai sabiedrība saprot precīzi, ko viņi dara un kā viss tiek mainīts un kas notiek (tāpēc modificēti, nevis uzlaboti, jo tā jau būtu melošana sabiedrībai, kam var būt šausmīgas sekas), bet viņi neapzinās, ka citu jomu cilvēki jau nesaprot vai vairs no skolas neatcerās, ko nozīmē tie vārdi un jēdzieni, ko viņi izmanto (cik tantiņas saprot, ka gēns, genoms, genotips, DNS, hromatīns un hromosomas nav sinonīmi?).
Tā kā par to, ka zinātniekiem jāmācās sarunāties ar sabiedrību, pilnībā piekrītu. Man ļoti palīdz, ka ģimenē nav īsti citu cilvēku, ka saprot tos jēdzienus, un tad, ja viņi pajautā, ko es daru, tad skaidroju ar viņiem saprotamiem vārdiem un konceptiem. Bet biologu starpā ir daudzi, kam visi apkārt ir vēl zinātnieki. Tādā ziņā, studenti ir ideāli vidutāji - saprot zinātniskos jēdzienus un terminus, bet vēl nav tik atsvešināti no vispārējās sabiedrības.

Par eksāmenu: trenē empātiju un iedomājies, ka viņi ir Tu pēc vidusskolas :D