Gribēju komentēt pie cita posta, bet labāk uzrakstīšu pie sevis.

Riktīgi patika Favorīte.
Īpaši "nepareizības" koncepts. Darbs, kurš pavirši raugoties izskatās pēc kostīmfilmas, ar nepareizībām a) bildē (fisheye, dīvainie lenķi, dabiskā gaisma, t.sk. tumšo koridoru ainās), b) mūzikā (baroks, tad pēkšņi Šūberts, tad Mesiāns, tad savādā repetitīvā cilpa, kas pēc Morzes ābeces sanāk burts A), c) kustībās ("skaistā" galma deja, kurā parādās laikmetīgās dejas elementi), d) scenārijā (where do i begin...), kļūst par kaut ko pašpietiekamu, jaunu, nevis vienkārši laikmeta ilustrāciju.

Un vietām bija arī stipri smieklīgi.