Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Seram Ričmondam piemīt viens dīvains niķis - viņš nepakam necieš manu vakara lasīšanu gultā. Te jāpiezīmē, ka, kaut arī mēs seru Ričmondu dalām vienu guļamistabu, tomēr guļvieta mums ir katram sava - es guļu gultā, kurā viņam aizliegts kāpt iekšā (un viņš mēdz izgudrot visādus no ortodoksālā jūdaisma patapinātus paņēmienus šo aizliegumu apiet, piemēram, ja es sēžu uz gultas, tad ierāpties man klēpī neskaitās kāpt gultā), savukārt, viņš guļ uz dīvāna istabas pretējā malā.
Lūk, un, ja es sadomāju pirms miega paņemt grāmatu, es dzirdu no dīvāna atskanam smagu nopūtu, uz kādu spējīgas tikai stafordšīriešu pēcteča plaušas. Vēl pēc maza brītiņa suns izslīd no savas guļvietas, uzmet man sapīkuša veca lauleņa skatienu un, demonstratīvi gurnos šūpodamies, aiziet uz priekšnamu, lai ar troksni sabruktu uz kājslauķa. Vai nokrīt tepat gaitenī pie guļamistabas durvīm . Vai aiziet uz viesistabas tālāko kaktu. Uz maniem saucieniem nereaģē.
Kad esmu palasījusi, nolikusi grāmatu un izslēgusi gaismu, pēc dažām minūtēm atskan klusi nagu skrapsti uz parketa, un kāds, nīgri elsodams, ietusnījas savā dīvāna guļvietā.
Varētu domāt, ka viņam traucē naktslampiņas gaisma, bet tā nav tiesa. Es varu pie ieslēgtas naktslampiņas darīt jebko citu - skatīties ziņas telefonā, rakstīt laptopā - kā šobrīd - , ēst vēlas, nehigiēniskas vakariņas un vēl sazin nezin ko.
Taču nekādu grāmatu! Āmen!
  • Verī interesting!
  • oho!
    varētu padomāt, ka viņam kāds ir ar grāmatām darījis pāri.
    • pret grāmatām pašām viņam iebildumu nav. Arī, ja es lasu dienā, tas viņu netraucē uzturēties manā tuvumā.
  • es, nez kapec, biju iedomajusies, ka Seram ir gara spalva
  • Es toties pēdējās dienās novēroju, ka Žižeks ar baudu vēro, kā ar tīru vai kārtoju. Ja lasu, gleznoju, darbojos laptopā, tad viņš visādi cenšas mani izraut no konkrētās aktivitātes un pievērst uzmanību sev, bet tīrīšanu vēro ar patiesu interesi. Bieži arī iesaistās, uzbrūkot lupatām vai vienkārši noguļoties vietā, kas tikko atbrīvota putekļu noslaucīšanai. Vai ieguļoties salaucīto gružu kaudzē.
    • O, jā, šo es pazīstu - uzbrukumi no slēpņa lupatām un mazajām slotiņām, vai sparīga ielēkšana saslaucīto gružu čupās!
  • Man runcis uzvedas nedaudz līdzīgi neizskaidrojami - kad ielienu gultā, abi kaķi arī ielec, pieprasa mīlestību, izmurrājas, ieritinās katrs pie sava sāna, cieši aizmieg. Kad izslēdzu gaismu, runcis acumirklī pamostas, topašbrīd izlec no gultas un demonstratīvi pamet istabu (pēc kāda laika nāk atpakaļ, bet izskaidrojums šādai reakcijai man tā arī vēl nav atnācis. Kaķene tikām kā gulējusi, tā guļ).
  • Man ir versija, ka viņš kaut kādā tikai dzīvniekiem iespējamā fizioloğiskā veidā sajūt, ka, kamēr lasi grāmatu, esi visizteiktāk koncentrējusies/iegrimusi un viņš zaudē cerību uz saimnieces uzmanību (?)
  • Zin kā, lasot istaba saplūst ar grāmatas iedomu pasauli un sazin suns, kas tādā var ieklīst uz nakti... ;)
    Bet patiesībā viņš rūpējas par tavu veselību, jo guļus lasīt nav labi acīm.
    • Viņš var mierīgi noskatīties, kā es dzeru alkoholu un ēdu neveselīgu pārtiku, kas ir daudz sliktāk! :)
  • Greizsirdiba
  • Ja tu ļautu viņam gulēt gultā, šim drošvien būtu pofig, kur tu blenz :)
  • "Vēl pēc maza brītiņa suns izslīd no savas guļvietas, uzmet man sapīkuša veca lauleņa skatienu un, demonstratīvi gurnos šūpodamies, aiziet uz priekšnamu, lai ar troksni sabruktu uz kājslauķa."
    Madam, esmu gatava jūs bildināt!
  • Krii, ceru, reiz par seru Ričmondu tiks izdota grāmata. Raksti, tik garšīgi, ka jāsmej balsī.
Powered by Sviesta Ciba