Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
No pieredzes ir jēga tikai tad, ja tā ir konvertējama. Piemēram, ja tu atceries savus pusaudža gadus, savas personiskās un vienaudžu tālaika izjūtas, tev vienlaikus tās jāspēj atpazīt mūsdienu pusaudžu valodas un uzvedības kodos. Pretējā gadījumā tu varēsi tikai senili klukstēt par "kad mēs augām, tā gan nebija" un tikpat labi būtu varējis jau piedzimt trīsdesmit-, četrdesmit-, vai simtgadīgs.
  • Tā ir. Vispār šķiet, ka jābūt īpaši neapdāvinātam, lai neredzētu cauri fasādei.
    Tikai var arī sanākt, kā man personīgi nereti sanāk - dažs brīdis tiek pavadīts nepatikā nevis pret tagadnes tīņiem (viņi liekas tādi mīlīgi panaivi), bet pret sevi pašu un saviem līdzcilvēkiem pagātnē. Visi šodien runā, ka rakņāties pagātnē esot priekš "lūzeriem" :) Tā ka nezinu.
    Stulbi mēs bijām, tas ir skaidrs. Starp citu, priecājos, ka internets vēl nebija tā izplatījies toreiz. :)
  • četrdesmitgadnieki, kuri neteica NĒ
  • Pusaudžu stulbums atkārtojas ar apskaužamu regularitāti - katrā paaudzē no jauna tie paši grābekļi. Problēma iekš tam, ka vecāku - bērnu attīecībās gribas jaunuļus no kļūmēm pasargāt, bet nevar.
    • Jā, un arī pieaugušo stulbums paaudžu konfliktos atkārtojas ar tikpat apbrīnojamu regularitāti, un reizēm tīri vai pārsteidzoši, kāpēc mēs nesadzirdam savos tekstos tās vecāku, učeņu, nūģisko onkuļu un babuļu balsis, ko savulaik (iespējams, pamatoti) uzskatījām par stulbām.:)
Powered by Sviesta Ciba