No pieredzes ir jēga tikai tad, ja tā ir konvertējama. Piemēram, ja tu atceries savus pusaudža gadus, savas personiskās un vienaudžu tālaika izjūtas, tev vienlaikus tās jāspēj atpazīt mūsdienu pusaudžu valodas un uzvedības kodos. Pretējā gadījumā tu varēsi tikai senili klukstēt par "kad mēs augām, tā gan nebija" un tikpat labi būtu varējis jau piedzimt trīsdesmit-, četrdesmit-, vai simtgadīgs.
- vilibaldisPusaudžu stulbums atkārtojas ar apskaužamu regularitāti - katrā paaudzē no jauna tie paši grābekļi. Problēma iekš tam, ka vecāku - bērnu attīecībās gribas jaunuļus no kļūmēm pasargāt, bet nevar.
- kriiJā, un arī pieaugušo stulbums paaudžu konfliktos atkārtojas ar tikpat apbrīnojamu regularitāti, un reizēm tīri vai pārsteidzoši, kāpēc mēs nesadzirdam savos tekstos tās vecāku, učeņu, nūģisko onkuļu un babuļu balsis, ko savulaik (iespējams, pamatoti) uzskatījām par stulbām.:)
- strjo sava taisnība bija tiem vecākiem, nūģiem un tml, tikai diemžēl mēs arī nezinam īsto toni, kas nebesītu pusaudzi
- novaman šķiet - tas būs vecāka megasasniegums, ja pusaudzis vispār gribēs runāt ar savu vecāku, nevis tikai un vienīgi vienaudžiem
- extranjeroBērni atkārto nevis to, ko vecāki saka, bet to, ko vecāki paši dara. Pusaudži neapzināti nokopē visus vecāku uzvedības modeļus. Ja kādam pusaudžu gados likās, ka vecāki ir baigie nūģi, tad šie paši pusaudži, kad viņiem būs bērni, būs tādi paši nūģi.
- hedaJā, bet ja dara, kā krii te saka, un to kodu atkodē, tad var tomēr izdoties ar bērnu runāt arī tā, lai viņš ne tikai nūģismu sadzird.
- extranjeroVar, var, bet pie tā ir jāstrādā.
- annuskaar vecāku jārunā, jo vajadzīga nauda
- vilibaldisjo pasaule katru reizi sākas no jauna un ir drusku pakurla :)