Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ai, tas vispār ir kaut kāds mačiski-maskulīnais diskurss, kas izceļ savaldību un prāta vai gribas prevalēšanu pār emociju izvirdumiem kā neapšaubāmu vērtību. Es, piemēram, esmu viegli aizvainojama un aizkaitināma pinkšķe, bet negrasos tādēļ ne mirkli justies pati vainīga, ja kāds manī izprovocē negatīvu emociju lavīnu vai solīties "audzināt raksturu" vai kā nu tas saucas. Tieši otrādi - es uzskatu un allaž turpināšu uzskatīt, ka katrs tīšs provokators ir muļķis un draņķis (jā, arī es pati brīžos, kad esmu atļāvusies tāda būt). Saudzēsim cits cita trauslākās jūtas, lai dzīvo savstarpēja iejūtība, nevis konkurence!
  • Nezinu, par ko, bet

    Jā!
  • Nu, jā, un Tu, savu emociju vergs, dikti jau nu esi spējīga izšķirt, kas ir "tīši" un kas - "netīšām", bez ļauna nolūka?;))
  • atram gadījumam: es neuzskatu, ka savaldība ir kādā veidā pašsaprotama vērtība.
  • Kā nu kur. Manā dienvidu dzīves platībā, lai arī objektīvi es tā kā skaitos emocionāla un nesavaldīga činkstule (bet tas ļoti no zvaigžņu hormonu stāvokļa atkarīgs), es tomēr no emociju izveršanas un švirkstēšanas viedokļa esmu prātīgāka par manu laulāto mačo ar maigo un trauslo dvēsli :D
  • apelēt pie provokatora sirdsapziņas un gaidīt no viņa, ka neprovocēs ir tikpat velta nodarbe kā cerēt un apelēt pie suņa sirdsapziņas, ka viņš neries.
Powered by Sviesta Ciba