Starp citu, Anna tā arī neuzradās tajā sestdienas tusā. Bet toties viņa bija šodienas. Un šodien bija arī Beka, kura meikoja punktu ar mani apsveicināties un pajautāt, kāpēc nebiju uz indie paba gājienu. Un viņa atcerējās pat manu vārdu. Un tad, kad es gāju prom, viņa mani apskāva. Gandrīz noskūpstīju viņu. Bet sajauca galvu arī tāpat. Cik gan jocīgi, kā daži cilvēki spēj tik lielu ietekmi atstāt uz mani. Kratos tagad vilcienā, klausos The Stranglers un mazliet nezinu, ko ar sevi izdarīt. Izklausās tīņeidžeriski, bet nez kāpēc prāts un vecums šajā visā nespēlē to lielāko lomu. Nez kāpēc viņas klātbūtne ietekmē kaut ko primitīvāku par to.

Ak jā, Anna laikam domā, ka es esmu ļoti sensible, jo laicīgi eju mājās visu laiku.