Un vēl ko gribēju piebilst.

Mani laikam arī vecums sāk skart, jo sāk riebties mūsu (un es domāju visas eiropeīdās kultūras) tieksme pārmērīgi lietot sarkasmu, ironiju un cita veida izsmieklu kā pret citiem tā pret sevi. Neviens negrib teikt kā ir, jo baidās kādu apbižot, bet fakts ir tāds, ka divi diametrāli pretēji viedokļi par vienu un to pašu lietu vienmēr radīs konfliktu. Ja tiem tikai sevī ļaus gruzdēt, tie kaut kādā brīdī pārvērtīsies par kataklizmu. Viens iemesls kāpēc man patīk knēvelis krishjaanis, ir viņa naivais, varbūt jauneklīgais godīgums/maksimālisms un nepiekāpšanās smīnu korim. Prosta saka kā ir (priekš viņa) katru reizi. Visi tie aplinkie, pasīvi agresīvi komentiņi ir priekš pidoriem.