making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[12. Jun 2016|13:48]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]

Cita starpā, man prieks par to, ka pasaule ir sākusi nopietni domāt par garantētajiem ienākumiem. Vēl pirms gadiem pieciem tā likās margināla fantāzija, ja es kādam to pieminēju, tad bez īpaši nopietnas attieksmes sagaidīšanas. Ieviest to valstu mērogā, protams, ir pārāk agri - ir iespējams un vajag to pirms tam eksperimentāli izmēģināt. Man gan labāka liktos ideja jauniešiem (teiksim, pēc skolas beigšanas) piešķirt vienreizēju summu (20-60k?). Katrs lai to tērē kā vēlas - viens izglītībai, viens dzīvesvietas iegādei, viens vienkārši nodrošināti dzīvojot un darot to, ko pats uzskata par vērtīgu, nevis to, par ko sabiedrība ir gatava maksāt.

Motivācija "roboti mums atņems darbus" gan man liekas muļķīga, vismaz virspusējā līmenī. Lielāka daļa automatizējamo darbu jau ir tikuši automatizēti, nu un - vai strādājama četras studas dienā? Nē. Vieglāk starp citu, ir automatizēt rutīnas intelektuālo darbu. Grūtāk tādus darbus kā viesmīlis, kuri pēc būtības ir mazkvalificēti, fiziski. Citas kategorija ir radošie un "lemjošos" intelektuālie darbi.

Reizē ar to ir cita izmaiņa - augstākā izglītība ir kļuvusi par masveida, teju vai obligātu padarīšanu. Izglītība joprojām ir svarīga, tikai citā veidā - tas vairs nav ceļš uz pārticību; tā vietā universitātes diploms bieži vien ir minimālais kritērijs, lai vispār varētu sākt strādāt. Mūsdienās r-eiropā bakalauru pabeigušais nesaņem vairāk nekā savulaik viņa vecāki ar tādu pašu izglītības līmeni, viņš saņem aptuveni tikpat; atšķirība ir tā, ka bakalauru nepabeigušais šodien saņem mazāk nekā saņēma viņa bakalauru nepabeigušie vecāki.

Tālākās automatizācijas perspektīva ir arvien mazāk vidusšķiras darbu, un arvien absurdākas un augstākas izglītības līmeņa prasības working class darbiem. Rezultāts ir arvien mazāka varbūtība katram individuālajam cilvēkam to make an impact, darīt vērtīgu darbu. Ja kāds vēlas opt out of this system, kāpēc to neatļaut? Tāda ir garantētā minimuma jēga. Tas pats ar augstāko izglītību - ja reiz tā ir kļuvusi obligāta un tai pašā laikā maz relevanta darba tirgum pēc universtiātes beigšanas, tad kāpēc vispār mēģināt jauniešus motivēt apgūt kādu "tirgus pieprasītu" specialitāti? Tā vietā viņiem var klusiņām piedāvāt īstu, labu liberal arts izglītību. Pat ja tā būs pilnīgi nerelevanta darba tirgum, viņi neko daudz nezaudēs (diploms paliek diploms), bet iegūs izglītību kā pašvērtību.
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]heda
Date:12. Jūnijs 2016 - 17:06
(Link)
un kuri būs tie dīvaiņi, kuri šādam nolūkam maksās nodokļus?
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:12. Jūnijs 2016 - 20:25
(Link)
Cik esmu redzējis, tev cibā ir tipiski komentēt twitera stilā - argumentu aizvietot ar viedokļa izteikšanu un emocijām.
Atbildot uz komentāru, ko viens uzskata par dīvainu, cits uzskata par normālu. Absurditātes heiristika nedarbojas - tas, kas cilvēkiem laika periodā x likās absurdi, mums šobrīd liekas pilnīgi normāli, un otrādi.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:12. Jūnijs 2016 - 21:06
(Link)
Tava ideja par automātisku haļavu visiem, bez ierobežojuma uz šīs haļavas izmantošanas mērķiem arī nav diez ko labi argumentēta.
[User Picture]
From:[info]hessin
Date:12. Jūnijs 2016 - 21:31
(Link)
tad ir kaut kādas bailes, ka neviens vairs negribēs strādāt? Vai skaudība, ka citi dzīvo uz haļavas, kamēr pats "raujies melnās miesās"? Bet tagad jau tā ir -- "sapuvušajos rietumos" ir paaudzes, kas dzīvo uz sociālajiem pabalstiem.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:12. Jūnijs 2016 - 21:45
(Link)
Un tas ir kas labs? Kreiso politika = ''tērēt citu cilvēku naudu''. Pat ignorējot morālos šādas sistēmas aspektus, tas vienkārši nav ekonomiski paceļams ilgtermiņā.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:03
(Link)
esi izrēķinājis?
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:47
(Link)
Un tu?
[User Picture]
From:[info]hessin
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:47
(Link)
ideāli tas nav (kādas ir alternatīvas ir cits jautājums), bet vai tāpēc visi pārējie laužas kļūt par pabalstu saņēmējiem, nevis strādā, lai dabūtu vairāk $$$, nekā tie pabalsti?
Jā, tautieši bieži slavē, cik rietumos pabalsti ir labi un lieliski, bet es vienreiz paskatījos uz summām, un man tie likās gaužām mazi -- izdzīvot jau var, bet ir cilvēki ar lielākām ambīcijām un spējām, kuriem ar to nepietiktu.
[User Picture]
From:[info]heda
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:13
(Link)
Tu droši vien vari argumentēti paskaidrot, kuri konkrēti alkst maksāt - tie, kuri ofšoros nodokļus optimizē, visusšķira, ofisu proletariāts?
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:18
(Link)
Tādus jautājumus var noskaidrot šeit un līdzīgās iestādēs: http://www.skds.lv/
[User Picture]
From:[info]heda
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:22
(Link)
paldies par argumentētu atbildi :D
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:40
(Link)
Ar ko atbilde neapmierina? Ja tu tiešām būtu kāda politiķe vai ierēdne, kas ieinteresēta šāda mehānisma izveidošanā, tad sadarbība ar profesionālām organizācijām būtu loģisks solis tā vietā, lai jautātu random blogos.
Ja savukārt tu tāda neesi, tad tavi komentāru jautājumi ir trollēšana un detalizētu atbildi neprasa.
Ja nepamanīji, tad mans ieraksts bija par to, vai garantēti ienākumi būtu laba doma (t.i. ētiku), nevis kā to realizēt (pragmatiku). Internetā ir daudz informācijas arī par realizāciju, starp citu; vienkārši mani tas neinteresē. Laimīgu taciņu!
From:[info]krishjaanis
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:46
(Link)
Lūk, tieši no ētikas skatpunkta, manuprāt, garantēti ienākumi nav pieņemami. Pragmatiski - jā, bet tas būtu tikpat pragmatiski, kā visai pasaulei pāriet uz vienu saziņas valodu un vienu valūtu.
From:[info]krishjaanis
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:36
(Link)
Ņemot vērā, ka neatbildi par nodokļiem, ir vēl viena konceptuāla iebilde no manas puses, nē,drīzāk, es to varētu uzdot kā jautājumu: vai tā ir laba un funkcionējoša sabiedrība, kur katram no gaisa nokrīt banāni? Vai ir labi izveidot valstiska mēroga donoru tiltu, visus padarīt pilnībā atkarīgus no valsts? Man šķiet, ka mērķis ir self-sufficiency, proti, lai katrs atsevišķais indivīds vai labāk viņa ģimene, kāda kopiena pati funkcionētu kā valsts, bez kaut kāda institucionālo banānu pastarpinājuma, roti, lai katrs spēj sev saražot banānus, nevis gaidīt banānus no debesīm.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:47
(Link)
Ko tad, ja daži indivīdi negrib nodarboties ar banānu audzēšanu, bet tā vietā vēlas, teiksim, pētīt franču viduslaiku dzeju? Šobrīd viņiem to darīt ir pagrūti, pastāv vienīgi gentelman scholar variants, kura realizācijas iespēja ir atkarīga no arbitrāriem, ar pašu indivīdu maz saistītiem apstākļiem (piemēram, bagāti vecāki vai bagāta sieva).
From:[info]krishjaanis
Date:13. Jūnijs 2016 - 01:11
(Link)
Saprotu problēmu, tāpēc man nav principiālu iebildumu pret robot work(slave)force, ar atrunu, ka tie ir mani roboti, nevis "valsts" vai kādas korporācijas. 19. gs. situācijā nemaz ne tik neiedomājami, ja paskatāmies uz baltvācu muižniecību, arī pēc dzimtbūšanas atcelšanas, pat tad, kad latviešu zemnieki jau bija sākuši ekonomiski atsperties, muižnieks joprojām ir lielas lauku ražotnes īpašnieks, vienlaikus arī saimnieciskais vadītājs un vizionārs, apvienojumā ar plašām intelektuālajām interesēm, taču here's the catch, viņi visu dara paši, cenšoties pēc iespējas mazāk interaktēties ar tā laika oficiālajām valsts struktūrām. Un tagad iedod viņam robotus, uzreiz atkrīt zemnieku nodarbināšana un šmaukšana. Bet kā nosacīti demokrātiskos apstākļos kļūt par self-made man un tikt pie robotiem? Te spēlē iesaistās tie lielumi, kuri aristokrātijas pirmsākumos noteica, kuri ir tie labākie (aristoi) - gudrība un skill. Te labākais, ko valsts kā nosacīta izlīdzinātāja un brīvības instance varētu darīt - nodrošināt visiem vienlīdz lielu iespēju tikt pie skill un gudrības, nevis randomā dāļāt banānus. Ja kāds šo brīnišķīgo iespēju laiž garām - pats vainīgs, atliek cerēt, ka kāds robotu turētājs-džentlmenis iežēlosies. Pats galvenais - nedrīkst pieļaut, ka robotresursi nonāk kādas vienas struktūras, institūcijas monopolā (kas gan ir muļķa cerība, vēsture rāda, ka uz to pusi arī notiks).
From:[info]krishjaanis
Date:12. Jūnijs 2016 - 22:43
(Link)
Es gribu, lai tā ir mana nauda un manas lietas, nevis, kā varētu argumentēt, citu nauda, izgājusi caur institucionālo pārdales aparātu, lai brīvi ieripotu manā kontā. Tas, protams, ir vilinoši, kurš gan negribētu dzīvot piena un ķīseļu zemē, kur visu izdara roboti. Tāpēc iebildums ir principiāls. Es gribu, lai tā ir mana nauda, manis ražotais, mani roboti, lai es redzu sava darba augļus, viens no marksisma pamatdzinuļiem bija tāds, ka strādniecība ir atsvešināta no sava darba augļiem, ka strādnieks ir tikai mašīnas piedēklis. Tad kas vispār būtu tas universālais income, kas no gaisa ieripotu manā kontā? "Paldies, ka tu esi?" Kamēr Ķīnā milzīgas strādnieku ordas 19. gs. apstākļos ražo rietumnieku lietas?
Vienādojumā "brīvība-vienlīdzība", manuprāt, lielāks uzsvars vienmēr jādod brīvībai.