Cik esmu redzējis, tev cibā ir tipiski komentēt twitera stilā - argumentu aizvietot ar viedokļa izteikšanu un emocijām.
Atbildot uz komentāru, ko viens uzskata par dīvainu, cits uzskata par normālu. Absurditātes heiristika nedarbojas - tas, kas cilvēkiem laika periodā x likās absurdi, mums šobrīd liekas pilnīgi normāli, un otrādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tava ideja par automātisku haļavu visiem, bez ierobežojuma uz šīs haļavas izmantošanas mērķiem arī nav diez ko labi argumentēta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad ir kaut kādas bailes, ka neviens vairs negribēs strādāt? Vai skaudība, ka citi dzīvo uz haļavas, kamēr pats "raujies melnās miesās"? Bet tagad jau tā ir -- "sapuvušajos rietumos" ir paaudzes, kas dzīvo uz sociālajiem pabalstiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tas ir kas labs? Kreiso politika = ''tērēt citu cilvēku naudu''. Pat ignorējot morālos šādas sistēmas aspektus, tas vienkārši nav ekonomiski paceļams ilgtermiņā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esi izrēķinājis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tu?

(Reply to this) (Parent)

ideāli tas nav (kādas ir alternatīvas ir cits jautājums), bet vai tāpēc visi pārējie laužas kļūt par pabalstu saņēmējiem, nevis strādā, lai dabūtu vairāk $$$, nekā tie pabalsti?
Jā, tautieši bieži slavē, cik rietumos pabalsti ir labi un lieliski, bet es vienreiz paskatījos uz summām, un man tie likās gaužām mazi -- izdzīvot jau var, bet ir cilvēki ar lielākām ambīcijām un spējām, kuriem ar to nepietiktu.

(Reply to this) (Parent)

Tu droši vien vari argumentēti paskaidrot, kuri konkrēti alkst maksāt - tie, kuri ofšoros nodokļus optimizē, visusšķira, ofisu proletariāts?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādus jautājumus var noskaidrot šeit un līdzīgās iestādēs: http://www.skds.lv/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies par argumentētu atbildi :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar ko atbilde neapmierina? Ja tu tiešām būtu kāda politiķe vai ierēdne, kas ieinteresēta šāda mehānisma izveidošanā, tad sadarbība ar profesionālām organizācijām būtu loģisks solis tā vietā, lai jautātu random blogos.
Ja savukārt tu tāda neesi, tad tavi komentāru jautājumi ir trollēšana un detalizētu atbildi neprasa.
Ja nepamanīji, tad mans ieraksts bija par to, vai garantēti ienākumi būtu laba doma (t.i. ētiku), nevis kā to realizēt (pragmatiku). Internetā ir daudz informācijas arī par realizāciju, starp citu; vienkārši mani tas neinteresē. Laimīgu taciņu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, tieši no ētikas skatpunkta, manuprāt, garantēti ienākumi nav pieņemami. Pragmatiski - jā, bet tas būtu tikpat pragmatiski, kā visai pasaulei pāriet uz vienu saziņas valodu un vienu valūtu.

(Reply to this) (Parent)

Ņemot vērā, ka neatbildi par nodokļiem, ir vēl viena konceptuāla iebilde no manas puses, nē,drīzāk, es to varētu uzdot kā jautājumu: vai tā ir laba un funkcionējoša sabiedrība, kur katram no gaisa nokrīt banāni? Vai ir labi izveidot valstiska mēroga donoru tiltu, visus padarīt pilnībā atkarīgus no valsts? Man šķiet, ka mērķis ir self-sufficiency, proti, lai katrs atsevišķais indivīds vai labāk viņa ģimene, kāda kopiena pati funkcionētu kā valsts, bez kaut kāda institucionālo banānu pastarpinājuma, roti, lai katrs spēj sev saražot banānus, nevis gaidīt banānus no debesīm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko tad, ja daži indivīdi negrib nodarboties ar banānu audzēšanu, bet tā vietā vēlas, teiksim, pētīt franču viduslaiku dzeju? Šobrīd viņiem to darīt ir pagrūti, pastāv vienīgi gentelman scholar variants, kura realizācijas iespēja ir atkarīga no arbitrāriem, ar pašu indivīdu maz saistītiem apstākļiem (piemēram, bagāti vecāki vai bagāta sieva).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Saprotu problēmu, tāpēc man nav principiālu iebildumu pret robot work(slave)force, ar atrunu, ka tie ir mani roboti, nevis "valsts" vai kādas korporācijas. 19. gs. situācijā nemaz ne tik neiedomājami, ja paskatāmies uz baltvācu muižniecību, arī pēc dzimtbūšanas atcelšanas, pat tad, kad latviešu zemnieki jau bija sākuši ekonomiski atsperties, muižnieks joprojām ir lielas lauku ražotnes īpašnieks, vienlaikus arī saimnieciskais vadītājs un vizionārs, apvienojumā ar plašām intelektuālajām interesēm, taču here's the catch, viņi visu dara paši, cenšoties pēc iespējas mazāk interaktēties ar tā laika oficiālajām valsts struktūrām. Un tagad iedod viņam robotus, uzreiz atkrīt zemnieku nodarbināšana un šmaukšana. Bet kā nosacīti demokrātiskos apstākļos kļūt par self-made man un tikt pie robotiem? Te spēlē iesaistās tie lielumi, kuri aristokrātijas pirmsākumos noteica, kuri ir tie labākie (aristoi) - gudrība un skill. Te labākais, ko valsts kā nosacīta izlīdzinātāja un brīvības instance varētu darīt - nodrošināt visiem vienlīdz lielu iespēju tikt pie skill un gudrības, nevis randomā dāļāt banānus. Ja kāds šo brīnišķīgo iespēju laiž garām - pats vainīgs, atliek cerēt, ka kāds robotu turētājs-džentlmenis iežēlosies. Pats galvenais - nedrīkst pieļaut, ka robotresursi nonāk kādas vienas struktūras, institūcijas monopolā (kas gan ir muļķa cerība, vēsture rāda, ka uz to pusi arī notiks).

(Reply to this) (Parent)