Vakar noskatījos 'The Unbelievers'. Kopumā ir ok, mazliet atgādināja 'Religulous', bet nebija tik smieklīgi un arī mazliet sasteigti. Pāris nostādnes un interpretācijas šķita virspusējas un vājas. Piemēram, kad Dokinss jautā par transsubstanciāciju, vai cilvēki tiešām tic, ka 'vafele tiek pārvērsta par Jēzus miesu'. Nu tas tāds primitīvs piegājiens. Es uzskatu, ka viņiem būtu vērts iedziļināties vairāk, lai gan arī ir noprotams, ka mērķis ir atspēkot kaut kādu kreacionistu fantāziju utml. Bet šeit arī parādās tas, kas man nepatīk visā šajā ateisma filosofijā, daži aspekti kā to pasniedz šie kungi. Tā ir virspusība un bieži vien nezināšana, jeb izpratnes trūkums par, piemēram, to kas ir antropoloģijai sakāms par reliģijām. Viņiem tuvāka ir sociobioloģija un evolucionārā psiholoģija, to es saprotu, bet tad kā zinātniekiem viņiem arī vajadzētu saprast, ka tās ir teorijas, kas nepretendē uz "galīgo analīzi". Šeit nāk prātā Dokinsa aizstāvības raksts par Šanonu kaut kad iekš Edge. Tas bija pilnīgs sviests. Tad vēl izteiktais uzsvars uz to kā tikai zinātne (plašs jedziens) mūs visus glābs - gan pašus no sevis, gan no 'dabas, kurai ir vienalga'. Tādas skaidras robežlīnijas novilkt vēl nevienam nav īsti izdevies un tīrās racionalitātes [galvenokārt politiskās] problēmas nav atrīsinātas, tas ir, apgaismība var būt arī visnotaļ tumša vieta. Jebkurā gadījumā, reliģija ir grūti definējams jēdziens un šo kungu iestāšanās pret, galvenokārt, lielajām reliģiskajām institūcijām un fundamentālistiskām interpetācijām ir tikai apsveicama. Bet Šermers savā runā pieminēja, ka apgaismības sauklis esot "apere saude", got that wrong, heh. Labs skaņu celiņš.