neticot polītikas spējām jebkā nopietni uzlabot vai pasliktināt manu dzīvi un nevēloties domāt citu vietā vai izmisīgi kalkulēt mazāko ļaunumu, parasti izvēlos balsot tīri pēc simpātijām*. tas ir, parasti balsoju par partiju "brīvs no bailēm, naida un dusmām" vai kādu tās analogu. šogad uz analogu stipri velk progresīvie ar visiem laimes indeksiem un palielināsim spermatozoīdu skaitu eiropas vīriešiem. diemžēl mana apņemšanās balsot par viņiem progresīvajiem varētu būt slikta zīme, jo neviena partija, par ko es esmu balsojusi, nav tikusi pilnīgi nekur.

*pēdējās pašvaldību vēlēšanās ar citu motivāciju (bet hoķ ubei neatceros kādu) gan balsoju par aleku boldvīnu bez īpašām simpātijām. šobrīd atceros, kam viņš līdzinājās, bet nespēju atcerēties viņa vārdu uzvārdu. lai vai kā, aleks rīgas mēra krēslā arī nesēž.

---

cilvēkus, kurš atzinīgi izteiktos par ušaku, esmu sastapusi attiecībā 1:5, arī krievvalodīgajā vidē. pārsvarā ušaks ir maita, ušaks nejēdz salāpīt ceļus, ušaks nespēj sarīkot kārtīgus masļeņicas svētkus vecmīlgrāvja iedzīvotājiem. ar lembi ir vēl trakāk - vienīgā viņa man zināmā fane ir viena no m. vecāmātēm. vismaz ar kaimiņa faniem viss ir skaidrs, viņi ir ļoti aktīvi un redzami. viņi (pārsvarā viņas) piespamo visas manis aplūkotās un nepolītiskās feisbuka kopienas ar kaimiņa video beztēmā. viņi (pārsvarā viņas) zvana uz latvijas radio 1 un klāsta, sak, ne velti dziesmu svētkos skanēja dziesma "dievs, tava zeme deg", un tā tiešām deg*!, un kurš gan cits ja ne utt utml.

*apbrīnoju vadītāja spēju atturēties no bezgaumīgiem jokiem par oranžo karstuma brīdinājumu

---

pazīstu cilvēkus, kuri savā laikā balsoja pret ES, bet tagad cītīgi izbauda tās piedāvātās iespējas un labumus. pazīstu cilvēkus, kuri balsoja par, un tagad vaid, sak, viņi uzspiež mums sliktas lietas! mana alga joprojām ir mizerabla! pē, vē, utt. agrākie gaismnesējas aunas sanas su či fani arī nu ir viņā vīlušies, un viss ir slikti. jā, es te nopirku jauno geo, jo vajadzēja samainīt dvacāru un aš apraudājos. sajutos vainīga, ka to vairs nepērku (laikam neirotiķis manī nav līdz galam miris), cik mazs, plāns un žēlojams tas ir palicis, spiests reklamēt kontinenta lubenes un interlux ceļojumus, lai to kāds pirktu. bet lasītāji vēstulēs raksta šādi "labāk braucu uz darbu ar auto, kas pieder bankai, nevis braucu vergot rīsu laukā ar velosipēdu, kas pieder man". cik jocīga dihotomija. džeks, kuš brauc uz darbu ar vāģi kredītā, tāpat vergo rīsa laukos (jo ar viņa ienākumiem acīmredzami nepietiek vēlmju un vajadzību apmierināšanai), lai arī izliekas, ka tā nav, LAI GAN, atšķirībā no trve rīsu ievācēja, viņam pat vellis nepieder.