Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2018-01-09 14:45:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
divi vārdi, kurus es pēc 2017. gada absolūti nespēju uztvert nopietni, ir "ētika" un "trauma".

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ulvs
2018-01-09 17:16 (saite)
Es gan laikam pagājušogad tikai sāku izprast vārdu "trauma". Jo līdz šim likās, ka trauma ir kaut ka tāds, ar ko daudz ko savā eksistencē drīkst pamatot, taču tad tika secināts, ka nedrīkst vis tik vienkārši ar to apieties, jo, ja tā vienmēr notiktu, tad katrs 2. cilvēks apelētu pie savām traumām un nodotos kvalitatīvai deģenerācijai.

Vismaz es to savā priekšā mēdzu darīt attiec.uz savām traumām. That said, ir arī novēroti pamatoti pretargumenti attiec. uz šo jauniegūto pārliecību - daži cilvēki vienkārši ir jutīgāki pret noteiktām lietām, situācijām, izjūtām un tā (tas gan nenozīmē, ka runa uzreiz ir par mani). Un dažu citu eksistence gluži vienkārši psīcholoģiski ir "predeterminēta"- viņi, piem., ir izbaudījuši sasodīti traumu pilnu bērnību - jā, dažs labs to spēj aizmirst, tikt tam pāri, bet, atgriežoties pie pastiprināti jutīgajiem cilvēkiem vai gluži vienkārši cilvēkiem, kuri nav iemācījušies zināmus aizsardzības mehānismus - tas var šķist/būt teju neiespējami. Līdz ar to brīvību deģenerātiem, khh!

(Atbildēt uz šo)


[info]krii
2018-01-09 17:26 (saite)
Ētika, tas ir nenormāli kruti - visi aristoteļi, senekas, spinozas un makintairi. :)
Bet, jā, līdzbiedru intensīvā masturbēšana uz savām mazpatīkamajām atmiņām, kodēta ar vārdu "trauma" man arī sākusi radīt grūtības. Nupatās jau pat ekstremitātes mežģījumu būs kauns tādā vārdā nosaukt.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?