angery
Šodien parunājos ar kursabiedriem. Sapratu, cik ļoti salīdzinoši esmu dusmīgs, neapmierināts utt., tiešām nespēju iedomāties, kā būtu dzīvot, nedusmojoties par visu, kas notiek, nesitot caurumus sienā. Es, domāju, ka labprāt tā dzīvotu, bet nezinu, kā to sasniegt. Lasu ziņas - sadusmojos, pildu kaut kādus mājasdarbus - sadusmojos, ejot pa ielu, atsienas kurpe - sadusmojos. Es nevaru iedomāties kaut ko (cilvēku, priekšmetu, ideju), kas man no sirds patiktu.
Taču, kā esmu rakstījis, šim ir arī plusi — nekad nebimbāju kā kaut kāds memļaks.