viņš gulēja bēšos palagos
labākā milano rajonā - navigli - un stāstīja, ka viņam patīk šī māja, jo šeit dzīvojot il pianista
viņš nezinot viņš vai viņa. bet skaisti spēlē darbdienu vakaros
bet bija svētdiena un klusums
un mēs vadījām rītu bēšos palagos
viņš bija vientuļš, bārdains un skaistās tīrās itāļu līnijās
ne resnuma, ne stulbuma, pats kristus man gulēja rokās
viņš negribēja seksu, viņš runāja par tarkovski un kusturicu
viņš gribēja runār ar mani
kusturica sev ciematiņu uzbūvējis serbijas-bosnijas pierobežā
aizbrauksim uz to ciematiņu, viņš cerīgi jautāja
akdies, kā mēs kaukur varam braukt, ja mums pat nekāda seksa nav bēšos palagos, es sērīgi domāju
un tad bija cerīgs moments
kad elpa paātrinās un sirdsdarbība un sekrēti
un tad viņš atraujas
un tad viņš teica, ka viņš tikai vakar pārmainījis palagus un negribot tos mainīt atkal
es tā kā gribēju bilst, ka var iespēt bez palagu maiņas, bet
ko es varu zināt, cilvēks domā par palagiem šādā momentā, ko es zinu par šādiem cilvēkiem
pareizi, neko
braucot prom, es piestāju ceļmalas krodziņā, paņēmu salātus arizona
un sasūtīju mesidzus cilvēkiem bez bēšiem palagiem
bet tad neatbildēju nevienu
mana filma ir zaudējusi žanru
es varu pavadīt vienu svētdienu
bēšos palagos