Liberālais feminisms ir tik pretrunīgs, ka varētu mēğināt sacensties ar Rūmī un Vitmenu. Do I contradict myself? Very well, then I contradict myself, I am large, I contain multitudes. Tikai tas būtu mazāk graciozi un ar sliktākām sekām. Rūmī un Vitmens trakonamā - lib.feminisma versija.

Vēl gaišā piemiņā man ir palicis sauklis "no uterus, no opinion", kas notika? Tagad ir cits naratīvs, ķermeņiem vairs nav nozīmes un jebkurš var būt jebkurš.

Me too aicināja "believe women". Tas attiecas tikai uz šauru nišu, citādi - tici sievietēm, bet netici tām sievietēm, kuras saka, ka vīrieši nav sievietes, šajā gadījumā tici vīriešiem (un tām sievietēm, kuras piekrīt šiem vīriešiem).

Jātiek vaļā no "gender pay gap". Bet kā to izdarīt, ja nav īsti zināms, cik ir dženderu, 73, 95, cik?

Sieviete nav objekts - nav seksuāls objekts, šī objektivizēšana ir jāizbeidz, bet reizē arī autonomijas un brīvības vārdā: "sex work is work" un surogācija arī ir ok, sievietes ķermeņa un bērna padarīšana par preci ir pieņemami.