![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pašmērķīgā analfabētisma izskaušana ir bijusi viena liela kļūda, dāmas un kungi!Galu galā - sabiedrība slāņojas gluži dabiski, un mākslīgie centieni piespiest visus ļautiņus realizēt savas tiesības uz izglītību, noved tikai pie pašas izglītības deģenerēšanās.
Cilvēkam, kurš nevēlas mācēt rakstīt vai zināt reizrēķinu, nav tas jāmāca. Viņam ir jāmāca labi slaucīt grīdas, izjaukt un salikt karburatoru, šmorēt teļa ribiņas vai barot sivēnus - kas nu no tā visa viņam labāk sanāk. Un tas nenozīmē, ka es uzskatu kādu no nosauktajām nodarbēm par sliktāku.
Cilvēkam, kurš nevēlas mācēt rakstīt vai zināt reizrēķinu, nav tas jāmāca. Viņam ir jāmāca labi slaucīt grīdas, izjaukt un salikt karburatoru, šmorēt teļa ribiņas vai barot sivēnus - kas nu no tā visa viņam labāk sanāk. Un tas nenozīmē, ka es uzskatu kādu no nosauktajām nodarbēm par sliktāku.
Bez teorēmām un Šekspīra gan var iztikt.
ASV esot, nezinu, vai pareizs skaitlis, kādi 50 miljoni analfabētu.
Kaut gan 50 laikam gluži nebija vis.:)
Izglītības deģenerēšanās? Muļķības. Kā tas var rasties no tā, ka cilvēki iemācās lasīt un rakstīt, un rēķināt, un vēl daudz ko citu? Kaut va to pašu karburatoru tagad bieži nemaz nevar izjaukt un salikt, lai tas darbotos, bez rūpīgas dokumentācijas, rasējumu, mērvienību, instrumentu izpētes, attiecīgā modeļa testēšanas datorprorammas apgūšanas utml. Tas par piemēru.
Nu, bet ja par tiem, "cilvēkiem ar augstāko izglītību", tad jā, piekrītu, bet tā nav izglītības vaina. Man liekas, tā ir "latviešiem" kaut kur dziļi, dziļie ieēdusies doma, ka "balts darbs" ir kruta. Un tāpēc bērns pāri variītēm jāsūta mācīties, ali tiktu pie "balta darba", un "nemocītos kā es". + visvarenais "sabiedrības viedokli", kas ir kurta, un kas nav.
Vispār sāpīgi, jo es pati piederu pie visa šī upuriem. Balts darbs. PIe kam es neesmu muļķe, es varu to darīt, un, kat arī ir tikai 1. līmeņa augstākā profesionālā, bez lepošanās varu teikt, ka saprotu vairāk par dažu labu bakalurnieku, un pat maģistru. (Laba prakse) . Bet vienalga, ejot cauri Centrāltirgum, vienmēr domāju, - a kā tām pārdevējām, tagad, aukstumā (vai karstumā), vai - šodien laba diena tirdzniecībai. Utt.
Tai pat laikā ir ļoti interesanti papētīt, kas māca, ko māca un par kādu naudu to dara. Tā pērn avīzēs bija viens zīmīgs piemērs. Tur gan tas tika nopublicēts kā "malači, lūk kur cilvēki labu darbu izdarījuši", bet būtībā... Vienvārdsakot, tas bija kādā Latvijas austrumdaļas pilsētā ar lielu bezdarbu. Uzņēmīgi ļaudis izsituši Eiropas naudu™, kaut kādus ahūnos tūkstošus, par ko uzorganizējuši apmācību jauniešiem, kuri pēc vidusskolas beigšanas ne dienu nav strādājuši. Ko tad viņiem iemācīja? Viņiem iemācīja rakstīt CV un motivācijas vēstuli. Kā to pēc tam privātā sarunā nokomentēja kāds darba devējs, viņš par tādu naudu būtu varējis visiem saviem darbiniekiem apmaksāt angļu valodas kursus, un vēl kādu bariņu aizsūtīt stažēties uz ārzemēm.
Problēma ir ar augstāko izglītību, kur tiešām var runāt par deģenerēšanos, un tur visas problēmas ceļas no tā, ka studē nejēgā daudz cilvēku, kam nav ne mazākās vēlēšanās dajebko uzzināt, bet gan iemācīties raust piķi, dabūt grādu vai vēl kā tamlīdzīgi, attiecīgi - izglītība ir masveidīga ne vien kvantitātē, bet arī kvalitātē.
Izglītības problēma ir tā, ka tā ir pārāk praktiska un bieži sagādā vērā ņemamas finansiālas priekšrocības.
Bet visā'di citādi tomēr nenāk par ļaunu degunu apsildīt visvisādās lietās (izglītības minimums), lai uzzinātu, kur tās savas prasmes lietderīgāk ieguldīt.
Kā arī - izglītība, tieši tāpat kā veselība, ir viens no 'krdītresursiem', kas tiek tērēti dzīves laikā. Nevar zināt, ko ar savu dzīvi tu gribēsi iesākt gados 50. Taču izredzes visnotaļ ir labākas, ja jaunības laiku būsi veltījis kaut kādu nebūt zināšanu uzkrāšanai. Jo tieši šis laiks - jaunība - mūsu kultūrā ir laika ziņā atvēlēts tieši izglītībai - pēc tam jau vairs nav laika vai arī tas atrodas ar ļoooti lielu piespiešanos un citām apgrūtinošām problēmām...