Par izglītību
Pašmērķīgā analfabētisma izskaušana ir bijusi viena liela kļūda, dāmas un kungi!Galu galā - sabiedrība slāņojas gluži dabiski, un mākslīgie centieni piespiest visus ļautiņus realizēt savas tiesības uz izglītību, noved tikai pie pašas izglītības deģenerēšanās.
Cilvēkam, kurš nevēlas mācēt rakstīt vai zināt reizrēķinu, nav tas jāmāca. Viņam ir jāmāca labi slaucīt grīdas, izjaukt un salikt karburatoru, šmorēt teļa ribiņas vai barot sivēnus - kas nu no tā visa viņam labāk sanāk. Un tas nenozīmē, ka es uzskatu kādu no nosauktajām nodarbēm par sliktāku.
Cilvēkam, kurš nevēlas mācēt rakstīt vai zināt reizrēķinu, nav tas jāmāca. Viņam ir jāmāca labi slaucīt grīdas, izjaukt un salikt karburatoru, šmorēt teļa ribiņas vai barot sivēnus - kas nu no tā visa viņam labāk sanāk. Un tas nenozīmē, ka es uzskatu kādu no nosauktajām nodarbēm par sliktāku.
Nu, bet ja par tiem, "cilvēkiem ar augstāko izglītību", tad jā, piekrītu, bet tā nav izglītības vaina. Man liekas, tā ir "latviešiem" kaut kur dziļi, dziļie ieēdusies doma, ka "balts darbs" ir kruta. Un tāpēc bērns pāri variītēm jāsūta mācīties, ali tiktu pie "balta darba", un "nemocītos kā es". + visvarenais "sabiedrības viedokli", kas ir kurta, un kas nav.
Vispār sāpīgi, jo es pati piederu pie visa šī upuriem. Balts darbs. PIe kam es neesmu muļķe, es varu to darīt, un, kat arī ir tikai 1. līmeņa augstākā profesionālā, bez lepošanās varu teikt, ka saprotu vairāk par dažu labu bakalurnieku, un pat maģistru. (Laba prakse) . Bet vienalga, ejot cauri Centrāltirgum, vienmēr domāju, - a kā tām pārdevējām, tagad, aukstumā (vai karstumā), vai - šodien laba diena tirdzniecībai. Utt.