ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2026-09-14 01:06:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Komentārs par komentāru:
//Visu totālo realitāti skaidrot tikai un vienīgi materiālistiski nav zinātnē, bet metafizikā balstīta pozīcija, jo zinātniski nav iespējams pierādīt to, ka viss Visums ir tikai tīri materiālistisks. //


Tātad izejam no pretējā, pieņemam ka ir kaut kas kas nav materiāls. Tālāk ir 2 varianti: Tas uz mums neiedarbojas vai tas uz mums iedarbojas. Ja neiedarbojas - tas priekš mums nepastāv un visu kas priekš mums pastāv mēs skaidrojam materiālistiski. Ja iedarbojas tad tās iedarbības sekas jau ir informācija kas mums šo faktoru ļauj sākt pētīt: Kā iedarbība notiek? Mehānismi? Sekas? Pārnesēji? Un - faktiski apskatāmais faktors pievienojas pārējam ko izpētam un skaidrojam materiālistiski.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2026-09-14 08:06 (saite)
1) Nē nu ontoloģiskas dabas jautājumus pēc definīcijas nevar atrisināt strīdoties par to, kam labāka ontoloģija, jo nav kopīga ontoloģiskā pamata, uz kā to izdiskutēt

Nu, ar ontoloģiju domājot "realitātes pamats ir x un visu, kas sākumā nešķiet x, mēs izsakām caur x"

Kur x var būt "materialitāte" vai "dieva griba" vai "kosmiskie zirnekļi" vai "mijiedarbība" utt

That said, lai nesaietu pilnīgā postmodernismā ;) , droši vien zinātnē un pētniecībā vajadzētu balstīties uz ontoloģiju, kas ir iekšēji konsistenta un nav divas dažādas lietas sapļekātas vienā un, ideālā variantā, neprasa pārāk daudzus soļus starp "realitātes pamatu" un "to, ko var pētīt"

2) līdz ar ko, ja tu pretendē uz savu ontoloģiju kā labāko un pareizāko, tad minimums būtu dabūt to iekšēji konsistentu vismaz pašā beisikā. Tas, ko Tu saki, izskatās pēc kaut kādas kombenes starp materiālismu + variācijas par humānismu ar saknēm Dekartā?

Bet kā Tev līmējas kopā šis te: "Ja neiedarbojas - tas priekš mums nepastāv" ar materiālismu? Ir ļoti daudzas lietas, kas materialitātē eksistē, bet uz cilvēkiem neiedarbojas, kā Tu apraksti to ontoloģisko statusu?

Nu, piemēram, ja mēs skatāmies teleskopā un neko neredzam, bet pēc gada izgudrojam krutāku teleskopu, paskatāmies un ieraugām planētu, vai tas nozīmē, ka a) šī planēta sāka eksistēt tikai tad, kad mēs to ieraudzījām (humānistiskā pieeja) vai b) šī planēta eksistēja arī iepriekšējā gadā, tāpat kā eksistē nezināms daudzums viskautkā cita, par kā eksistenci mēs neapjaušam, jo neuztveram (materiālistiskā pieeja)

Jo obvs no tā, vai tu izvēlies "humānistisko" vai "materiālistisko" pieeju arī ir atkarīgs tas, kā risināmi "nemateriālo" lietu jautājumi

Nē nu var arī neizvēlēties, bet tad nevaig postulēt, ka šitā ir baigi labā ontoloģija un visiem vajag viņai ticēt, ja ir acīmredzams gļuks jau abstraktā :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-09-14 11:31 (saite)
2) Ir atšķirība starp "neiedarbojas" un "vēl neesam pamanījuši". Mēs principā zinam ka tālas planētas var pamanīt => tālas planētas pastāv. Tās ir materiālas. Ja mēs konstatētu spokus, garus, dvēseles tad mēs secinātu ka tie pastāv un ir materiāli, jo detektējami. Kāpēc materiāli? Tāpēc ka lai mēs tos pamanītu vajag lai tie mijiedarbojas ar pārējo matēriju => izstaro daļiņās, atstaro daļiņas, absorbē daļiņas. Es labi zinu ka šis ir ļoti izstaipīts matērijas jēdziens (matērija = esamība), ir daudzi kuri par matēriju sauc tikai kondensēto matēriju jeb vielu vai nepieskaita tur informāciju bet nu tad kāreiz viņi nav ontoloģiski konsekventi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2026-09-14 11:37 (saite)
nē nu man patīk izstaipīts matērijas jēdziens, tas meiko sensu

BET

ja mēs ņemam "informācija arī ir matērija", tad kā reiz spoki ir īsti
jo
- mums ir informācija par spokiem ("spoka" jēdziens ir informācija, nostāsti par spokiem ir informācija)
- spoki ietekmē cilvēku uzvedību ("es neiešu mājās caur kapiem, jo spoki")
- ir materialitātes, kuras ir spoki, t.i., ir lietas, uz kurām tu paskaties un saki "tas ir spoks"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-09-14 11:46 (saite)
2 lietas:

1) Precizējums: Nevis informācija arī ir matērija bet informācija ir matērijas aspekts/ izpausme. Palašinātais Landauera princips - matērijai piemīt masa, enerģija, informācija. Un vienmēr visi 3 reizē.
2) Spoki pastāv tāpat kā literāri tēli, bet nu neviens neteiks ka Šerloks Holmss eksistē realitātē. Viņu nevarēja/ nevar satikt bet Holmsa stāsti protams ietekmē cilvēkus/ esamību. Iespējams ka mēs varam viņu uztaisīt un tad viņš eksistēs, tāpat ar spokiem. Bet ja mēs to uztaisam tad tās ir materiālas struktūras. Vēl viens veids kā par to domāt ir ka spoki un literāri tēli un atmiņas ir materiālas struktūras mūsu galvās un līdz ar to mūs ietekmē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?