Laimīgā kārtā nakts bija pat ļoti ciešama. Protams, prieks celties vienos un steberēt pēc piena nav tas lielākais, tomēr biju iedomājusies, ka būs nedaudz grūtāk.
No rīta mazā, protams, padomās kā vienmēr pirms septiņiem (vai pēc jaunā laika - astoņiem?), bet iecēlu viņu pie sevis gultā, kopā paskatījāmies Misteru Bīnu un tikai tad sākām rosīties pa māju.
Šodienas plāns bija aizstaigāt līdz pilsētai pēc džinsu jaciņas un paskatīties kādas nagu lakas (svētdienas prieciņi, ha), bet laiks ārā izskatās tik nemīlīgs, ka domāju, varbūt pārcelt to uz citu dienu. Stulbi, tiešām negribas visu dienu mājās nosēdēt atkal... Nezinu.