6:30
Šorīt, kad dzirdēju, ka abas meitenes jau pamodušās un vāvuļo, nemaz nedomājot un neskatoties pulkstenī, lecu no gultas ārā un skrēju lejā. Tikai ieejot virtuvē sapratu, ka ir pusseptiņi, un teorētiski varētu gulēt gultā vēl pusstundu, neliekoties ne zinis par citiem.
Bet toties jauki bija dzirdēt vārdus - Thankyou, you are an angel. Tagad tik ceru, ka manu rīta labo darbiņu atcerēsies, un darbu varēšu beigt ātrāk, jo tik daudz ko gribas izdarīt - aiziet paskriet, parunāt ar kādu, šo to palasīt, beidzot noskatīties pirmās sērijas 'Secret Diary of A Call Gir', un galu galā atrast kādu brītiņu, lai nedarītu neko.