par to ka viss nav tik slikti
Gadās arī izņēmumi, reti, bet gadās. Man vajadzēja uzkrāmēt vienu vilcieniņu Alsungā. Tā un tā, visas lietas, ideja, projekts, tāme, paraksts, rēķins un darbs. Totāla rutīna. Pat peļņas nav, jo tur vajadzēja tā un šitā un vispār - darbs pa nullēm. Aiz kā man tieši šis Alsungas vilcieniņš ir palicies atmiņā? Dēļ novada priekšsēdētāja. Visticamāk viņš mani neatceras, bet es viņu atceros gan. Nedaudz vecāks par mani (es izskatos uz 22, kaut arī 30), viņš , ap 35-40. Un kamēr es biju tajā domē, tas čalis ritīgi rukāja. Viņš bija lietas kursā par to, ka tur sprādzis apkures katls, tur dzērāji bujaņī, tu tas un tas. Viņš bija novada domes priekšsēdētājs tajā izpratnē kā to saprotu es, nevis glums zutis, kurš runājot par pašvaldības budžetu, tēriņiem un prioritātēm sejā ievelk tādu "a kas man" izteiksmi. Vot Alsungas vecis bija kārtīgs sava novada , pagasta ciema vadītājs. Vismaz es Viņu tādu ieraudzīju.

For google search : Grigorijs Rozentāls