Shelly -

Kādu Dimitera garadarbu?

(Reply to this) (Thread)

Klipu par "Latvijas Negodu", kas piedzīvoja savu pirmizrādi LNT šī rīta Ziņās, gan diktoru komentāru iežogots.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Grūta viņam nabadziņam dzīve....

(Reply to this) (Parent)

Vah, un es tādu gabalu palaidu garām. Kas tad bija Latvijas negods - Dimitera bilde pa visu ekrānu?

(Reply to this) (Parent)

Nezinu par seksuālismu. Bet kniebšanās nav tik neatgriezenisks pasākums, kā nāve. Cilvēks var lietot narkotikas, dzert, kniebties ar beigtu kaķi, būt Saeimas deputāts - tomēr viemēr pastāv iespēja mainīties. Kamēr jamais ir dzīvs. Bet nāve ir, pirmkārt, ļoti vienkāršs risinājums, otrkārt - neatgriezenisks. Un, kad cilvēkam ir daudz hormonu un maz smadzeņu, tad viņš fiksi vien nonāk pie viegla savu problēmu atrisinājuma - nomirt.

(Reply to this) (Thread)

Nu, es kā redzams, neesmu nonākusi. :)
Nav jau tas tik vienkārši. Pirmkārt, cilvēks ir ļoti dzīvelīgs pēc dabas. Viņam ir visādi gudri mehānismi iestatīti - piemēram, drausmīgi stiprs pašsaglabāšanās instinkts, sāpes, bailes no nezināmā un vēl diez sazin kas. Un otrkārt, cilvēkam ir citi cilvēki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jānis Paulis Sartrs teica, ka elle ir citi cilvēki...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

- You may have heard the expression "hell is other people".
- Yes?
- In time you will learn that it is incorrect.

(Reply to this) (Parent)

Ir bariem cilvēku, kuri citiem pat čurāt aizliegtu bez atļaujas, savukārt Dimiters ir pilnīgi sap*sies, nezinu, kas tā viņam par x-gadnieka radošo krīzi.

(Reply to this) (Thread)

Es domāju, viņam ir urocefālija...čuras galvā sagājušas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādēļ nav obligāti nolaisties līdz viņa daiļrunības līmenim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurš teica, ka es nolaižos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kompliments par čuru sakāpšanu galvā ir īsteni dimiterisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Velnu izdzen ar Belcebulu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne nu izdzīs ne kā - tikai pats līdz viņa līmenim nolaidies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurš teica, ka nolaidos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tajā brīdī, kad sāki lietot dimiteriskus epitetus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atslēgas vārds nav "kurš". Un arī ne "kad". Atslēgas vārds ir "nolaisties".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas tad tev vēl nav skaidrs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā lai nolaižas līdz manam pierastajam līmenim?

(Reply to this) (Parent)

Imho tā ir laba versija.

(Reply to this) (Parent)

mesijas sindroms

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņam tak vairs nav 33!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iekaveejies!
btw, shodien uzzinaaju no komentaariem delfi(mosh bauma), ka tas vinjiem gjimnisks process, tb vinja laulene esot staigaajusi pa vef tiltu kraasojot ciet dominas reklaamas!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Riktīgs ģimenes bizness.

(Reply to this) (Parent)

Man arī nav iebildumu pret eitanāziju, tikai ir jābūt vecuma cenzam. Nu, teiksim, no 18 gadu vecuma persona pati brīvi var izvēlēties. A ja jaunāks, tad aizbildņi vai tie, pie kuriem apgādībā ir jaunietis, protams, ar paša jaunieša gribas izteikumu. Nu tas ir tāpat kā jaunāks par 18 gadiem, piemēram, stājoties universitātē nevar parakstīt studiju līgumu, kaut arī viņš tur pats vēlas studēt. Viņa vietā to paraksta persona, kurai ir tiesības to parakstīt.

(Reply to this) (Thread)

Eitanāzijas gadījumā persona (ne tās aizbildņi) neko nevar izvēlēties neatkarīgi no vecuma - var tikai izteikt vēlmi, aber vai tā pamatota, lemj mediķi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var gan aizbildnji- komas staavoklii! tb ierosinaat atsleegshanu no dziiviibu uzturoshaam ietaiseem! bija, cik atceros, amurikaanjiem shuume par sho teemu, kad viirs pieprasiija, bet vecaaki bija pret! taads interesants juridisks kaazuss, kad nav iisti skaidrs, kas tiesiigs lemt par shaadu jautaajumu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var "ierosināt", aber lemj mediķu komisija (atkarībā no konkrētās valsts likumdošanas - viena vai vairākas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jaa, medikji izleema, ka paciente bezceriiga.
bet shuume bija par to, ka sievietes vecaaki bija pret, bet tiesa izleema, ka viirs esot tuvaaks radinieks ij tam tiesiibas pieprasiit shajaa gadiijumaa atsleegshanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuss, ļautiņi vienmēr atradīs par ko šūmēties. Aber bez mediķiem nevar, citādi aši vien pasaulē vairs nebūs nevienas vīramātes/sievasmātes, kas komā gulētu... ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jaa...bet te ar smalka nianse! proti, kur garantija, ka tiesnesis, kas shito izleema, nav iipashi laimiigs savaa lauliibaa, kas arii nodikteeja sho spriedumu, a?
;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc ir 2-3 neatkarīgas mediķu komisijas, kas lemj.

(Reply to this) (Parent)

atslēgšana no sistēmām - tā ir pasīvā eitanāzija. jāškir no aktīvās.

(Reply to this) (Parent)

Vai tiešām beidzot viņi līdz tam ir tikuši?


Kad es sāku studēt, nevienu tas īpaši nesatrauca. Arī bankai, kontu atverot interesēja tikai studenta apliecība, bet tas, ka 18 vēl labu laiku jāgaida bija vienaldzīgs.

(Reply to this) (Parent)

Vienmēr mazliet mulsinājis, ka par eitanāziju strīdas ļaudis, kuri nezina, kas tas ir (tb lielākā daļa).
Reti kurš iesprindzis noskaidrot, ka eitanāzija nav vis pašnāvība, bet gan labprātīga aiziešana no dzīves tikai un vienīgi nedziedināmas un mokošas kaites gadījumā, pie tam šo nedziedinātību apstiprinājušas vismaz 2 neatkarīgas medicīnas ekspertu komisijas. Ja mediķi sniedz verdiktu, ka kaite ārstējama (kaut ilgi un sāpīgi), eitanāziju nepieļauj.

(Reply to this) (Thread)

pie tam šo nedziedinātību apstiprinājušas vismaz 2 neatkarīgas medicīnas ekspertu komisijas. Ja mediķi sniedz verdiktu, ka kaite ārstējama (kaut ilgi un sāpīgi), eitanāziju nepieļauj.
Tā vairs nav eitanāzijas definīcija, bet regulējums tajās atsevišķajās valstīs, kur tā ir atļauta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citi varianti netiek uzskatīti par eitanāziju, bet gan par vai nu pašnāvību, vai slepkavību.

(Reply to this) (Parent)

Patiesībā jautājums par eitanāziju patiešām IR principiāls jautājums. Protams, noskatoties tādas filmas kā „Prom jūrā”, mēs visi raudam un esam gatavi cīnīties par tā vīrieša tiesībām nomirt. Tomēr viss nav tik vienkārši kā izskatās.
Vispirms jautājums par eitanāziju ir cieši saistīts ar galveno bioētikas jautājumu – no kura brīža līdz kuram ir aizsargājama cilvēka dzīvība. Ja tā nav aizsargājama un neaizskarama no pirmās šūnas līdz nāvei, tad tālāk ir iespējamas visneiedomājamākās atkāpes. Tādējādi jautājums par eitanāziju ir vienā lokā ar jautājumu par eksperimentiem ar embrijiem, ar cilvēka klonēšanu u.t.t. Jānošķir pasīvā eitanāzija no aktīvās eitanāzijas. Pasīvā eitanāzija nozīmē mākslīgi neuzturēt cilvēka dzīvību bezcerīgu slimību gadījumos – tā teikt, atvienot trubiņas, noņemt medikamentus – izņemto atsāpinošos. Sniegt kvalitatīvu paliatīvo aprūpi. Kas, protams, valstij un apdrošināšanas kompānijām ir daudz neizdevīgāk kā eitanazēt. Līdz ar to eitanāzijas propaganda nav tik nevainīgā kā sākumā izliekas. Nerunāsim nemaz par to, ka eitanāzijas atļaušana var izraisīt vienkārši milzums prettiesisku darbību, piemēram, ģimenēs pierunājot nevarīgus vecīšus eitanazēties – tas taču daudz lētāk kā maksāt par pansionātiem! Sabiedrībai pieņemot eitanāzijas ideju, psiholoģiski arvien vieglāk būs pārkāpt šo robežu – kā teica man viens pazīstams prāvests: „pašnāvība ir lipīga”. Ja mēs atļaujam izvēlēties eitanāziju pašai personai, tad ir viens solis līdz nākamajam aktam: atļaut „sabiedrībai” (enivej – ārstiem, sociāliem dienestiem, valstij) izvēlēties eitanazēt personu. Hitlera diktatūras laikā tikai vienā gadā (starp 1940/1941) tika eitanazēti 70 000 psihiski slimo.
Eitanāzijas aizstāvība cieši saistīta ar patērētājsabiedrības cilvēka dzīves filozofiju: dzīve ir baudas. Ja es nebaudu, tad labāk mirt. Ciešanas tiek vērtētas viennozīmīgi negatīvi. Lai gan tieši vecumā, arī slimībā un ciešanās, iespējams, cilvēks beidzot garīgi nobriest un atrod jaunu dvēseles dimensiju. Līdz tam viņam vienkārši nav laika: jāskrien pa karjeras kāpnēm, jādzenas pēc materiālā komforta. Neviens cilvēkam nav apsolījis dzīvi bez ciešanām, bet tagad cilvēks grib tādu paņemt sev pats.
Es ļoti labi saprotu (vai vismaz iedomājos, ka varu saprast) atsevišķu cilvēku vēlmi izvēlēties nāvi un pat viņu tuvinieku – piemēram, paralizēta dēla mātes – vēlmi atpestīt viņu no ciešanām. Tomēr, es personīgi piekrītu uzskatam, ka šis jautājums ir jāskata principiāli. Tikko mēs pieļaujam gradācijas (eksperimentēt ar embriju drīkst no... līdz, eitanāzija pieļaujama ... gadījumos), tā ir neiespējami novilkt robežu vispār un cilvēka dzīvība kļūst bezvērtīga (kāda tā patiesībā jau ir kļuvusi mūsu sabiedrībā).
Atgriežoties vēlreiz pie eitanāzijas jēdziena. Ar pašnāvību to nevajag jaukt, jo eitanāzijas gadījums paredz aktīvu otras personas rīcību – patiesībā tā ir slepkavība, pat ja pēc eitanazējamā lūguma.
Attiecībā uz likumdošanu par eitanāziju:
1996. gadā Austrālijas ziemeļteritorijā tiek pirmo reizi pieņemts likums kas pieļauj aktīvu gribētu eitanāziju, kuru tomēr Austrālijas Federālais parlaments atceļ gadu vēlāk, 1998. gadā Ķīnas valdība atļauj uz nāvi slimo nogalināšanu, 2001. gadā Holandē tiek legalizēta aktīvā eitanāzija, gadu vēlāk tas notiek Beļģijā. Virknē Eiropas valstu likumdošana eitanāzijas jautājumā neeksistē, un līdz ar to tā var tikt uzskatīta par slepkavību. Dažās valstīs, kā piemēram Šveicē, nav likumdošanas, kas regulē eitanāziju, bet tiek pieļauta tā saucamā asistētā pašnāvība. Praktiski tas nozīmē, ka kādas organizācijas biedri, kuri savas dzīves laikā maksā biedra naudu, vecumā vai slimības brīdī saņem palīdzību, lai izdarītu pašnāvību. (kādas Šveices slimnīcas bioētikas komisijai nesen nācās izskatīt jautājumu, ko darīt, ja šīs organizācijas „aģenti” ierodas slimnīcā meklēt savus biedrus!). Belģijā, piemēram, aptiekā ir iespējams nopirkt tā saucamo pašnāvības komplektu.
Kruti – pašnāvības komplekts aptiekā! Mūsu tiesības mirt ir beidzot atzītas? Un cik nenobriedušu personību izmisuma brīdī neķersies pie šī līdzekļa, kurš tik viegli pieejams un sola tik perfektu nāvi?

(Reply to this) (Thread)

Pag, pag - pašnāvība ir pašnāvība, un izmisis tīnis, kurš pārgriež vēnas, neveic vis eitanāzijas aktu, bet gan izdara pašnāvību. Līdz ar to te nevar būt ne runas par "nenobriedušām personībām izmisuma brīdī".
Par nacistiem arī tas nebūs tiesa: a) ja atmiņa neviļ, noslepkavoja (lai cik jaukā vārdā dēvētu) tikai dažus simtus garīgi slimos, pie tam neglābjamus "dārzeņus", b) pārdesmit tūkstošus sterilizēja, lai neturpinātos ģenētiski iedzimtās gara slimības (žurnālisti bieži šos skaitļus liek kopā, lai šaušalīgāk izskatītos).

Ij mums, veselajiem, viegli te muldēties par dzīvības svētumiem un daždažādi izpļurkstēties, tak vienīgais, kurš par eitanāziju var spriest, patiesi ir neglābjams vēža slimnieks, kuru metastāzes cauraudušas un atlikušais gads ir viena vienīga nebeidzama agonija. Un aizdomas, ka viņš veselajam, kurš par ciešanu pozitīvo lomu un patērētājsabiedrības baudām spriedelēs, iespļaus sejā (ja vien to spēs).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau nejaucu pašnāvību ar eitanāziju, vienkārši tie ir diezgan saistīti jautājumi tai griezumā, kādā es uz to lietu skatos.
par nacistiem - dati (šie un arī citi) nāk no kādas lekcijas, kuras autore, jādomā, šo jautājumu ir pamatīgi pētījusi. sterilizācija tika skatīta atsevišķi.
pa to vēža slimnieku - es jau teicu - atbilde ir kvalitatīva paliatīvā aprūpe un pasīvā eitanāzija. nepaildzināt ciešanas. samzaināt ciešanas.
nē, es ļoti labi apzinos to eitanāzijas vilinājumu. arī es baidos no ciešanām. vienkārši tik pat labi es apzinos visus tos draudus, ko slēpj šis risinājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā gan šie jautājumi var būt saistīti, ja par eitanāzijas pieļaušanu/nepieļaušanu lemj vismaz 2 neatkarīgas un savstarpēji nesaistītas medicīnas ekspertu komisijas?

Manuprāt eitanāzija attiecas tikai un vienīgi uz neglābjami slimiem, kuru uzturēšana pie dzīvības nedos rezultātu, bet tikai paildzinās ciešanas (un daudzi cieš briesmīgi, tikai sabiedrībai ērtāk par to nezināt). Pārējos gadījumos šo terminu vispār nav jālieto.

Par nacistiem paskatīšos. Visai skeptiski raugos uz nacisma "pētnieku" lielāko daļu, it sevišķi viņu dotajiem skaitļiem (par kādiem skaitļiem var būt runa, ja tikai tagad vēsturniekiem tiek palēnām dota pieeja arhīvu materiāliem?) Man aizdomas, ka 70 000 varētu būt kopējais slimnieku skaits visā Vācijā.

Ai, mani šī tēma, tb neglābjami slimo ciešanas pārāk uztrauc (ir savi personiski iemesli), tāpēc labāk iešu ka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

saistīti attieksmē pret dzīvību.
un 2 neatkarīgas ekspertu komisijas vispār nav arguments. tā ir likumdošana - un atkāpjoties no principa par dzīvības neaizskaramību, ir iespējami grozījumi pēc principa "kā ērtāk un izdevīgāk". ja tu jau esi uz tās takas, tad kāpēc gan nespert nākamo soli?
labi, man atkal nav laika daudz tālāk runāt.
bet es saprotu, ka pieredze ar neglābjami slimiem var ļoti ietekmēt uzskatus šai jautājumā.

(Reply to this) (Parent)

No kurienes definīcija 'dos rezultātu', 'nedos rezultātu'?

Kas ir rezultāts? Ir virkne diagnožu, kas ir neārstējamas, runā tikai par atllikušo dzīvildzi un tās kvalitāti (tai skaitā par iespējamību kupēt sāpju sindromu.. Starp citu, vai nāvi, kas iestājusies pretsāpju līdzekļu terapeitiskajai devai kļūstot vienādai ar letālo sauksi par pasīvo, vai aktīvo eitanāziju?)

'2 neatkarīgas un savstarpēji nesaistītas ekspertu komisijas' nav klauza, kas nodrošinātu, ka 1) mehānisms netiktu izmantots ļaunprātīgi, ekspertu komosijas patiešām būs neatkarīgas, neieinteresētas un savstarpēji nesaistītas 2) birokrātiskā klauza netiks izmantota, lai liktu nevajadzīgus šķēršļus - demonstrējot, ka faktiski tikt pie divām neatkarīgām, neieinteresētām un savstarpēji nesaistītām ekspertu komisijām saprātīgos termiņos gluži elementāri nav iespējams.


Minētais ASV piemērs (kas patiešām bija skaļš, ASV eitanāzija nav atļauta, bet kristieši - visai skaļi un citiem savu viedokli uzspiedoši) principā bija visai pabaiss pasīvās eitanāzijas gadījums - principā paciente, kas pati nespēja ēst un dzert, tika nomērdēta badā. "Aktīvā eitanāzija" jau nu būtu bijusi krietni humānāka....
Google Terry Schiavo.

(Reply to this) (Parent)

Trakākais, ka es visus šos faktus un nianses zinu un saprotu, un pat vēl vairāk. Medicīna vispār ir mans jājamzirdziņš, es varu muldēt par to stundām. Par pasīvo un aktīvo, un par to pašu embrija šūnu klonēšanu, kas varētu izārstēt fantastiski daudz cilvēku, kuriem pagaidām ir, manuprāt, pilnīgi bezjēdzīgi jācieš, jo tas ir "ētiski".
Bet ar filmām tam tiešām ir pamaz sakara, tikai ar dzīvē redzēto. Man pašai ir svarīga tā sajūta, ka ir iespējams dzīvot ar cieņu. Diemžēl ir tādas slimības, kas ar to vairs nesavietojas.
Visumā man nav īpaši daudz ko piebilst pie onslova sacītā, viņš vispārējās līnijās izklāstīja manu domu gājienu.

(Reply to this) (Parent)