Trakākais, ka es visus šos faktus un nianses zinu un saprotu, un pat vēl vairāk. Medicīna vispār ir mans jājamzirdziņš, es varu muldēt par to stundām. Par pasīvo un aktīvo, un par to pašu embrija šūnu klonēšanu, kas varētu izārstēt fantastiski daudz cilvēku, kuriem pagaidām ir, manuprāt, pilnīgi bezjēdzīgi jācieš, jo tas ir "ētiski".
Bet ar filmām tam tiešām ir pamaz sakara, tikai ar dzīvē redzēto. Man pašai ir svarīga tā sajūta, ka ir iespējams dzīvot ar cieņu. Diemžēl ir tādas slimības, kas ar to vairs nesavietojas.
Visumā man nav īpaši daudz ko piebilst pie onslova sacītā, viņš vispārējās līnijās izklāstīja manu domu gājienu.