Kurvjzieža kontemplācijas

Es - kā allažiņ - kavēju visus interesantākos kašķus

Krāšņais Kurvjziedis

Es - kā allažiņ - kavēju visus interesantākos kašķus

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Taču arī man ir VIEDOKLIS. Turklāt empīriski pamatots, atļaušos bilst.
Iekodu mēlē un apvaldīju ķiķinājumu par to, cik spilgti latviešu vīrieši demonstrē pretenzijas uz savu teritoriju un tajā mītošajām mātītēm. Bungo pa spalvainajām krūtīm un sirtaki dejo. Malači, puiši! Ir Jums arī testosterons, ir! Bet šoreiz tomēr par ko citu.
Raugi, mana māsa no Ievas - agrīnajā brūtēšanās periodā ikviens (labi, labi - gandrīz ikviens)vīrišķis protas gan rozi nopirkt, gan brilles noslaucīt un pamanīt, ka labi izskaties, turklāt to pateikt. Labi, dienvidnieks izmantos lielāku vārdu krājumu, un arī puķes tajās saulainajās zemēs zied ilgāk. Taču rudens - siltāks, aukstāks, sausāks, slapjāks - pienāk it visur, pat Mozambikā. Un agri vai vēlu tava klātbūtne kāda dzīvē kļūst tik pierasta un neiedvesmojoša kā dienišķā kotlešu bļoda uz galda, bez ziediem, bez sajūsmas, bez komplimentiem.
Lai justos kā sieviete, vīriešus vajag mīlēt, nevis precēt. Kad būsi apprecējusi, jutīsies tikai un vienīgi kā sieva. Vai nu Latvijā, vai Madagaskarā.
  • ;)

    zjetons tev!
  • Emmm, tu esi bijusi precēta?
  • Pilnīgi piekrītu. Mūs vajag mīlēt, nevis precēt :)
  • tā viš i:)
  • Atļaušos iespraukties ar romantisku noti - mēdz gadīties, ka dažiem laulātiem pāriem tā kotlešu bļoda mijās ar spageti un ceptām vistiņām (utt.,utjp) ir gana kārdinoši sēdēt pie galda kopā ilgus un laimīgus gadus... Tāds ieildzis brūtēšanas periods arī laulības dzīvē.
    Reti, bet mēdz!
    • Jā, es arī divus tādus pārus zinu. Cienu un apbrīnoju. Klusībā pieļauju, ka pat vīrs nešļūc pa kreisi.
  • nepiekriitu

    es nejuutos kaa sieva :) jo man ir visai iipashs viirs, un dziives sveetki turpinaas.
  • Labi rūkts.
  • Man arii ir viedoklis.
    Man nepatiik daliijums. Robezhas spraushana starp 'vieteejais' un 'aarzemnieks'. Tas, kas nostraadaa uz katru konkreetu sievieti, ir kaut kaadu iipashiibu kopums tajaa vecii. Un es neredzu gan, kaa vinja rezidences valsts var buut par principiaalu kriteeriju.
    Mans viiriets ir tas, kas man vajadziigs, ar visaam vinja blusaam un periodisku akuutu veelmi vinju nomushiit. Un tas, ka vinjsh ir austraalis - da kaada shkjirba. Es absoluuti pieljauju, ka to pashu komplektu vareetu atrast latvieshu vecii. Buutu tuvaak, vieglaak un vienkaarshaak. Bet notiekaas taa, kaa notiekaas.
    • Ir tradīciju atšķirības. Visādi "bella, bella, bellisima" un "la femme de ma vie", ko latviešu vīrietis nekad nepateiks tā, lai izklausītos dabiski, bet ko latviešu sievietei tik ļoti gribas dzirdēt...
  • Kad būsi apprecējusi, jutīsies tikai un vienīgi kā sieva. (c)
    Jā, līdz ar attiecīgās apliecības izdošanu uzreiz abi nezkāpēc palikām resni un kašķīgi, es tik pie plīts stāvu, viš tikai garāžā noķellējies gaziku remontē, pliku vīrieti vien televīzijā redzu (jo seksa nav, nesaprotu, kas viņam var nepatikt manā uz nakti valkājamā zaļu dūņu sejasmaskā), sarunas tik ap to, ka sardeles pārvārītas un vai kāds nav redzējis manas čības, brīvdienās šis, alu kā ūdeni dzerdams, pie tēvē stundām kvern netīrā treniņtērpā, bet es līdzīgām nelaimīgajām vismaz uzticos, kāds tas manējais ir!
    Tik labi situāciju izprotot, Tu tomēr biji nežēlīga, vienvārdsakot, vārīgā punktā trāpot, tāpēc piedod par šiem bez ieelpas vienā teikumā izteiktajiem vārduplūdiem! Mājās viņš man daaaaabūs!!!
    ;)
    • Ai, nu es tak neizslēdzu, ka gadās arī citādi. Ļoti reti, bet GADĀS!:)
      • Nu bet es tak smejos, mīļā. Un nebūt netaisos tagad, liesmām pa muti nākot ārā, Tev apgalvot, ka, vot, lūk man gan VISS kā no Pilčeres sērijām (Tu gan tādas noteikti neskaties, es ar ne, bet nu ir tādi pārsaldinātas romantikas pilni gabali). Tā pamatdoma ir tāda, ka vienā cilvēkā VISU (ja vien tev nav ļoti minimālas prasības) nav iespējams dabūt nekad un nemūžam. Vīrs - tas ir cilvēks, ar kuru ideālajā gadījumā kopā ir tāda mājasdzīve (nezinu, kā šo pasvītrot), kādu tu (ar mazo burtu, tātad abstrakti) vēlies - ļautiņš, kurš uz pirmo šņukstu paņem tevi, vārgu un salīgu, klēpī un sažēlojot noklausās par briesmīgajiem viņiem, kas nodarījuši pāri, ar kuru kopā tev ir gari un dvēseliski silti vakari ar vīnu un nebeidzamām sarunām par kopīgi vienojošām tēmām, ar kuru kopā tu vari "iziet" un apzinies, ka jūs atkal izspēlēsiet kārtējo jums abiem vien saprotamo scenāriju, par kuru kopā uzjautrināties un ko atcerēties u.tml.
        Bet šīs jau nav visas no vajadzībām, tāpēc - pasaulē ir vēl daudz jauku cilvēku, ar kuriem kopā ceļot, meklēt piedzīvojumus (es te nedomāju slepenus romančikus), forši iztarkšēties par sievišķu lietām utt.
        Ups, baigi ieskrējos, bet nu drīzumā pati taisījos par vīriešiem domas tepat cibā uzrakstīt, varbūt aprunāsimies vairāk tad:)
  • Ai, taču prasta tirgus ekonomika - pieprasījums un piedāvājums. Kamēr piedāvājums daudz maz atbilst pieprasījumam, tikmēr viss ir ok.
    Nu, piemēram, pieņemsim, ka tu gribi "ziedus, sajūsmu un komplimentus". Skaidrs, ka kāds būs ar mieru to piedāvāt - par atbilstošu samaksu, piemēram, iespēju nodrāzties, vai tādā garā.
    Nu re - bet ilgākās attiecībās rodas nelabas aizdomas, ka tevi šmauc, un apmaiņa nav izdevīga. Un tad sāk nosist cenu - sak, kotletes nedabūju, skapīti nelabošu. Vai, ziedus un komplimentus nedabūju, kotlets necepšu. Un tādā garā. Līdz apmaiņa tiek samazināta līdz tādiem apmēriem, kas nevienam vairs neprasa īpašas pūles, bet labuma ar nekāda. Un tad jau, tikpat labi, var meklēt citus biznesa partnerus, kas, redzot jaunu noieta tirgu, sākumā piedāvās preces par dempinga cenām, utt.
    Katrā ziņā, tev taisnība, vīriešu vajag mīlēt (nevis tikai pieprasīt mīlestību).
  • Tātad apprecēšana izslēdz mīlēšanu?
    • Neizslēdz. Bet vairumā gadījumu arī neveicina.
      • Hmmm, bet ja nu mīlēšana nemaz netiek aiztikta, ja precēšana ir tikai līdzšinējās kopādzīvošanas uzrakstīšana uz papīra?
      • Arī tirgus ekonomika. Apprecēšanās nozīmē monopolu, kas, savukārt, nozīmē, ka monopolstāvoklī esošais piegādātājs ceļ cenu. T.i., apprecējušies cilvēki automātiski grib no otra saņemt vairāk pat to pašu preci vai pakalpojumu. T.i., par ziediem un komplimentiem grib ne tikai seksu, bet arī vakariņas. Vai arī par seksu un vakariņām grib ne tikai ziedus un komplimentus, bet arī iznestu miskasti un tādā garā. Ja neizdodas normāli vienoties, tad bizness izčab.
  • man arii ir ko teikt:)

    http://klab.lv/users/blondulla/35482.html
Powered by Sviesta Ciba