Kurvjzieža kontemplācijas

Nu bet es tak smejos, mīļā. Un nebūt netaisos tagad, liesmām pa muti nākot ārā, Tev apgalvot, ka, vot, lūk man gan VISS kā no Pilčeres sērijām (Tu gan tādas noteikti neskaties, es ar ne, bet nu ir tādi pārsaldinātas romantikas pilni gabali). Tā pamatdoma ir tāda, ka vienā cilvēkā VISU (ja vien tev nav ļoti minimālas prasības) nav iespējams dabūt nekad un nemūžam. Vīrs - tas ir cilvēks, ar kuru ideālajā gadījumā kopā ir tāda mājasdzīve (nezinu, kā šo pasvītrot), kādu tu (ar mazo burtu, tātad abstrakti) vēlies - ļautiņš, kurš uz pirmo šņukstu paņem tevi, vārgu un salīgu, klēpī un sažēlojot noklausās par briesmīgajiem viņiem, kas nodarījuši pāri, ar kuru kopā tev ir gari un dvēseliski silti vakari ar vīnu un nebeidzamām sarunām par kopīgi vienojošām tēmām, ar kuru kopā tu vari "iziet" un apzinies, ka jūs atkal izspēlēsiet kārtējo jums abiem vien saprotamo scenāriju, par kuru kopā uzjautrināties un ko atcerēties u.tml.
Bet šīs jau nav visas no vajadzībām, tāpēc - pasaulē ir vēl daudz jauku cilvēku, ar kuriem kopā ceļot, meklēt piedzīvojumus (es te nedomāju slepenus romančikus), forši iztarkšēties par sievišķu lietām utt.
Ups, baigi ieskrējos, bet nu drīzumā pati taisījos par vīriešiem domas tepat cibā uzrakstīt, varbūt aprunāsimies vairāk tad:)