Kurvjzieža kontemplācijas

Es - kā allažiņ - kavēju visus interesantākos kašķus

krii

18.8.06 11:21

Taču arī man ir VIEDOKLIS. Turklāt empīriski pamatots, atļaušos bilst.
Iekodu mēlē un apvaldīju ķiķinājumu par to, cik spilgti latviešu vīrieši demonstrē pretenzijas uz savu teritoriju un tajā mītošajām mātītēm. Bungo pa spalvainajām krūtīm un sirtaki dejo. Malači, puiši! Ir Jums arī testosterons, ir! Bet šoreiz tomēr par ko citu.
Raugi, mana māsa no Ievas - agrīnajā brūtēšanās periodā ikviens (labi, labi - gandrīz ikviens)vīrišķis protas gan rozi nopirkt, gan brilles noslaucīt un pamanīt, ka labi izskaties, turklāt to pateikt. Labi, dienvidnieks izmantos lielāku vārdu krājumu, un arī puķes tajās saulainajās zemēs zied ilgāk. Taču rudens - siltāks, aukstāks, sausāks, slapjāks - pienāk it visur, pat Mozambikā. Un agri vai vēlu tava klātbūtne kāda dzīvē kļūst tik pierasta un neiedvesmojoša kā dienišķā kotlešu bļoda uz galda, bez ziediem, bez sajūsmas, bez komplimentiem.
Lai justos kā sieviete, vīriešus vajag mīlēt, nevis precēt. Kad būsi apprecējusi, jutīsies tikai un vienīgi kā sieva. Vai nu Latvijā, vai Madagaskarā.

• 36 raksta
• ir doma

• fanija

  18.8.06 12:47

  Kad būsi apprecējusi, jutīsies tikai un vienīgi kā sieva. (c)
  Jā, līdz ar attiecīgās apliecības izdošanu uzreiz abi nezkāpēc palikām resni un kašķīgi, es tik pie plīts stāvu, viš tikai garāžā noķellējies gaziku remontē, pliku vīrieti vien televīzijā redzu (jo seksa nav, nesaprotu, kas viņam var nepatikt manā uz nakti valkājamā zaļu dūņu sejasmaskā), sarunas tik ap to, ka sardeles pārvārītas un vai kāds nav redzējis manas čības, brīvdienās šis, alu kā ūdeni dzerdams, pie tēvē stundām kvern netīrā treniņtērpā, bet es līdzīgām nelaimīgajām vismaz uzticos, kāds tas manējais ir!
  Tik labi situāciju izprotot, Tu tomēr biji nežēlīga, vienvārdsakot, vārīgā punktā trāpot, tāpēc piedod par šiem bez ieelpas vienā teikumā izteiktajiem vārduplūdiem! Mājās viņš man daaaaabūs!!!
  ;)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    18.8.06 12:53

    

    Ai, nu es tak neizslēdzu, ka gadās arī citādi. Ļoti reti, bet GADĀS!:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • fanija

      18.8.06 13:07

      Nu bet es tak smejos, mīļā. Un nebūt netaisos tagad, liesmām pa muti nākot ārā, Tev apgalvot, ka, vot, lūk man gan VISS kā no Pilčeres sērijām (Tu gan tādas noteikti neskaties, es ar ne, bet nu ir tādi pārsaldinātas romantikas pilni gabali). Tā pamatdoma ir tāda, ka vienā cilvēkā VISU (ja vien tev nav ļoti minimālas prasības) nav iespējams dabūt nekad un nemūžam. Vīrs - tas ir cilvēks, ar kuru ideālajā gadījumā kopā ir tāda mājasdzīve (nezinu, kā šo pasvītrot), kādu tu (ar mazo burtu, tātad abstrakti) vēlies - ļautiņš, kurš uz pirmo šņukstu paņem tevi, vārgu un salīgu, klēpī un sažēlojot noklausās par briesmīgajiem viņiem, kas nodarījuši pāri, ar kuru kopā tev ir gari un dvēseliski silti vakari ar vīnu un nebeidzamām sarunām par kopīgi vienojošām tēmām, ar kuru kopā tu vari "iziet" un apzinies, ka jūs atkal izspēlēsiet kārtējo jums abiem vien saprotamo scenāriju, par kuru kopā uzjautrināties un ko atcerēties u.tml.
      Bet šīs jau nav visas no vajadzībām, tāpēc - pasaulē ir vēl daudz jauku cilvēku, ar kuriem kopā ceļot, meklēt piedzīvojumus (es te nedomāju slepenus romančikus), forši iztarkšēties par sievišķu lietām utt.
      Ups, baigi ieskrējos, bet nu drīzumā pati taisījos par vīriešiem domas tepat cibā uzrakstīt, varbūt aprunāsimies vairāk tad:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        18.8.06 13:09

        

        Nuja, nuja.:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais