laiks iegūt kompetences
Es neesmu rakstījis kādu laiku cibā, jo visi tie spama uzplūdi ik pa laikam ir apgrūtinoši. Tagad šķiet ir nedaudz pierimis, bet ja atkal uznāks, tad tomēr būs jāatzīst, ka tāda neregulēta vieta kā ciba tomēr nav īpaši noderīga. Daudzi kritizēja Masku, ka X nav gluži absolūtās vārda brīvības piemērs, bet ciba labi parāda, kāpēc tas nestrādā. Ir vajadzīga kaut kāda moderācija pret spameriem. Un pat pašreizējo X daudzi var pamatoti kritizēt, ka dod pārāk daudz vaļas visādiem propagandistiem un botiem.

Šodienas tēma ir par to, ka ir jācīnās pret šādiem botiem, tā ir vienkārši kā istabas uzkopšana, kur visiem mēsliem nav vietas. Arī visāds bulšits nav jātolerē. Interesants piemērs bija ar Theranos, kuru bulšitu par analīzēm ar asins mikroparaugiem redzēja daudzi, bet pietiekami neiestājās pret to, kā rezultātā krāpniecības apjomi tikai pieauga. Kad Walgreens gribēja parakstīt līgumu ar Theranos, viņi uzaicināja konsultantu izvērtēt jauno tehnoloģiju, un konsultants pateica, ka tas viss ir pārāk aizdomīgi un neticami, tāpēc neieteica līgumu parakstīt. Bet vadība to neņēma vērā un parakstīja tik un tā. Šis ir arī par to, ka medicīnā šobrīd daudzi jauni daudzsološi atklājumi piedzīvo neveiksmi, tāds vienkārši ir process. No 10 zālēm, kas jau sasniegušas 3. fāzes klīniskos pētījumus, varbūt tikai 1 tiks apstiprinātas. Tāpēc arī jaunās zāles ir tik dārgas, jo šo zāļu cenā ir jāiekļauj visu 10 zāļu pētniecības izdevumi.

Zinātnieki var visu mūžu nostrādāt pētniecībā, publicēt simtiem rakstu un galu galā nekas no viņa darba var nebūt ar praktisku pielietojumu. Tas nenozīmē, ka tas ir bijis veltīgs, jo arī negatīvi rezultāti ir būtiski mūsu zināšanām, tomēr psiholoģiski tas var būt grūti. Attiecīgi var būt milzīgs spiediens mēģināt piekoriģēt rezultātus. Theranos šajā procesā nebija nekas īpašs, mikroadatas ir nopietna pētnieciska joma. Bet tā vēl nav gatava komerciālai izmantošanai šādā veidā analīžu ņemšanai, izņemot nepārtrauktie glikozes sensori kā Freestyle Libre. Viņu vienīgā problēma bija apstāties, kad bija skaidrs, ko šoreiz nav izdevies. Tāpēc ir vajadzīgi stingri speciālisti ar viedokli, kas to pasaka.

Az raksta “vietēji daudz vairāk nākas saskarties ar tādiem visu zinošiem ekspertiem, kam par visu ir viedoklis un pārspīlēta vēlme to noteikti arī paust”, bet es nedomāju, ka tā ir problēma. Drīzāk jau ir otrādi, ka pārāk reti zinātnieki saviem kolēģiem saka, ka viņu darbs ir bulšits. Piemēram, nesenais gadījums, kas tagad ir izgaismojies X, ka pētījums par to, ka melnādaino bērni, kas ārstējas pie baltajiem ārstiem, ir ar lielāku mirstību, un tas kaut kā norāda uz rasismu. Kad es pirmo reizi dzirdēju par šo pētījumu, mana pirmā doma bija tieši, ka pie balto ārstiem sūta smagākos gadījumus, un ar smagiem gadījumiem attiecīgi vienmēr būs augstāka mirstība. Es to nevarēju pārbaudīt, bet tagad pārbaudes ir veiktas, un tā arī bija: šis pētījums ir bulšits, jo ignorēja datus, kas to apliecināja. Tikmēr uz šo pētījumu kā ticamu bija pat paļāvušies tiesneši.

Tagad vairāk par medicīnu. Visi kovida pasākumi (mājsēdes, maskas, kovida vakcīnu mandāti, Paxlovid, protams arī ivermektīns) bija bulšits. Bet pārāk maz speciālistu to atļāvās pateikt vai pastāvēt uz to. Protams, tie retie, kas to darīja, tika demonizēti, piemēram, Džaja Bhatāčārja. Viņš bija īsts zinātnieks, pat būdams kancelēts, viņš nesāka panikot, bet pārbaudīja visas teorijas ar pētījumiem, noteica, kuras ir pareizas un kuras nav. Tagad viņš ir atgriezies un kļuvis par NIH vadītāju, kas ir nozīmīga zinātnes uzvara, jo iepriekšējais NIH vadītājs viņu bija kancelējis.

Nevajag būt dziļam speciālistam, lai saprastu, ka ir jomas, kur tiek vairots bulšits. Daudzi to saredzēja absurdajās DEI politikās, bet man nebija saprotams, kāpēc tik maz intelektuāļu cibā iebilda pret to. Arī tagad es redzu bulšitu ekonomikā, piemēram, Trampa tarifos. Tas nav tikai kāda viedoklis par visu ko. Tie ir mūsdienu ekonomistu pamati, ka tarifi ir ļoti kaitējoši visiem, izņemot ļoti specifiskās situācijās, kādu mums nav.

Vai arī tajā, ka Latvijas ekonomikas ministrs iestājas par pārtikas cenu kontroli, lai mazinātu inflāciju. Jebkurš ekonomists pateikts, ka tā ir absurda politika. Šāds ministrs runā vistīrāko bulšitu un tas visiem publiski būtu jāpasaka. Bet tā nenotiek, jo visi grib būt pieklājīgi un nebāzties ar savu viedokli. Tas tikai bremzē attīstību un ieved mūs vēl dziļākā purvā.

Citās ziņās ir, ka kritiskās domāšanas mācīšana ir mazāk efektīva nekā konkrētu faktu apguve un dziļāka jomas izpēte. Nav tā, ka kritiskā domāšana nebūtu svarīga, bet prasme to pielietot vienā sfērā nav pārnesama uz citām jomām. Tas ir, ir jābūt ļoti erudītam un jātērē laiks, lai apgūtu zināšanas par konkrēto jomu. Iekalšana kaut kādā ziņā ir svarīgāka par vispārīgo spriestpēju. Varbūt nevēlēšanās daudz lasīt par pašu jomu rada nekompetentus vadītājus, kas visu salaiž grīstē.

Notikums, kas ir tuvāks cibas literātiem – NaNoWriMo paziņo par darbības izbeigšanu. Žēl, viņiem ir ienākumi pāri par miljonu, un viņi ar to nespēja uzturēt vienkāršu tīmekļa vietni? Kā tā? Skaidrs, ka problēma ir specifiskās kompetencēs. Kādam šīs kompetences ir jāiegūst vai jānoalgo, kam tās ir. Es tiešām negribu, ka 21. gadsimts ieiet vēsturē kā rietumu nekompetences laikmets.