Par aizdomām
Manuprāt, ja kādu laiku iet labi, tad tas nav uz labu. Stāsts ir par to, ka kādu laiku nav bijusi "melnā" dzeršana, velni un citi lietuvēni kuri mani bija apsēduši kā zobu sāpes. Miegs ir labs, iestājas ap vienpadsmitiem. Velni pa istabu nevazājās, apkure ir ieslēgta, logs visu laiku atvērts un ar naktsguļu viss būtu puķom, ja vien katru dienu nevajadzētu skatīt vaigā to pretīgo caurumu, ko izīrētājs lepni dēvē par vannasistabu.
Turpinājumā, darbā ar nekādi lielie sūdi nav notikušies, nekas pārāk labs ar nē, viss tā mierīgi.
Sestdien - Svētdien biju Liepājā, izstaigājos gar jūru, vakariņoju Promenādes restorānā un pastrēbu alu Fontainā. Klau zinātāji, vai lielajā Fontaina hotelī nummuri ir tikpat forši kā mazajā, nu tajā kas ir mazās atsevišķās mājiņās? Vot tajā lielajā neesmu bijis, a mazajā vairākkārt un man tur patīk.
Un vēl, izdomāju ka man ir jāiebrauc parādos, lai savu dzīvesveidu "čerez ņehaču" norautu nedaudz tuvāk zemei. Nu lūk, attīstīsim nekustāmā īpašuma projektu, brīvajā laikā tā teikt. Tas viss būtu vienkārši un smuki, bet man galīgi nav skaidrs, kā šajos laikos, kad neviens neko nepērk, nevienam nedod kredītu un tā, Tava trešā puse, kaut kāda posma atbildīgais, var visu kavēt par dienām divām trim aizbildinoties ar laika trūkumu, kaut arī manuprāt man jābūt viņa prioritātei numur viens, jo man ir gan nauda, gan kredīts. Šorīt klausulē iebļāvu - Rezka bļe!
Tā lūk surikātiņi mani mazie. Uzvedieties godīgi, nespraužiet vecos kalmāros, un ja tomēr ir gadījies, tad atceraties, jāgriež PA, PA vēnu!