apskatījos vēl pāris pc geimus, lai turētu līdzi jaunatnei

anno 2070, kas ir tāds simcity, tropico un drusku startopia samiksējums izklausījās daudzsološi, taču diemžēl izskatījās diezgan hujova. ja futurecitybuildings atkal ir ar kaut kādiem tupiem zaļiem angāriem, džungļiem un caurumiem kalnos, nav kur piesiet aci. tāpēc pat neiedziļinājos geimplejā.

grandstratēģija crusader kings 2 izklausījās pēc kārtējā paradox supergeima, kuru aptvert nav normāla cilvēka spēkos, ja nesāk ekonomēt laiku uz miega, ēšanas, tualetes apmeklēšanas, seksa, elpošanas un citu bezjēdzīgu nodarbju rēķina. piesēdos aplūrēt kādu stundiņu (tomēr nostalģiskas jūtas pret paradox) - ahreņiķelna kruta! viduslaiki, izvēlies kādu no 800000000 provincēm, valstīm, karalistēm, impērijām un sāc rullēt viltīgās diplomātiskās attiecības. indrigas, viltus, lepnumz un aisspiedumi, pamatā pasākums (samērā vienkāršs, ja uzķer galvenās tēzes) izskatās pēc ipoļita matvejeviča vorobjaņinova simulatora un populārās krievijas govnotelepārraides "давай, поженимся!"

sāku spēlēt ar nelielo bretoņas valstiņu, 1066.gads. man par lielu izbrīnu bretoņa neizrādījās daļa no francijas. tas bija neliels ziemeļrietumos no francijas ataudzis radziņš, kurā atradās kādi seši apgabali, no kuriem ievērojamākie ir nante un renna. manā pārvaldībā ir adminstratīvais centrs vanē, bet, piemēram, nanti pārvalda cits čuvaks, kas ir apprecējies ar manu māsu, kura skaitās tieša mana mantiniece, ja vien man ģimenē nepiedzims dēls (divas stundas tiek studēta vietējā likumdošana, mantošanas tiesības, izmaiņas konstitūcijā, vēlēšanu karuseļi). dēls, starp citu, man izrādījās, ka ir, un viņš tiek raksturots kā brave kind bastard (četras stundas tiek studēts dzimtas ģenealoģiskais koks). nu,jā, ārlaulības, mantojuma tiesību nekādu. bastardsons, kuram bija gadi 8 (CK2, kur reti kurš davelk līdz 40 gadiem, tas jau ir solīds vecums) tika atdots skološanā pie vietējā garnizona šefa. garnizona šefs izrādījās vietējais sociālists, kurš vispār izturējās ļoti negatīvi - viņam nepatika ne valdošā iekārta, ne šīs iekārtas ambīcijas, ne tas, ka viņam jādzīvo bez sievas.

un tā, bez kādiem militāriem konfliktiem un nekārtībām valsts iekšpusē mēs esam dabūjuši uz galvas trīs problēmas: a)monstrozo franciju no vienas puses, un monstrozo angliju pāri jūrai. šiem diviem pat nevajag nekādus speciālus ekspansijas plānus, ja viņi sāks dirsties viens ar otru, mazā bretoņa pie lamanša agri vai vēlu trāpīsies ceļā; b)sātanisku māsu nantē; c)reālijas neaptverošu un politiski tuvredzīgu sociālmilitāristu.

visātrāk gāja ar pēdējo punktu. kārtīga 16-gadīga meitene no vietējās zemnieksaimniecības, nelielas finansiālas injekcijas saprāta robežās un krēsls domē aizbāza sociālmilitāristam muti uz gadiem pieciem. pēc tam viņš atkal sāka buntoties, līdz kaut kādā momentā nolika karoti. es ņipričom.
tālāk. sapratis, ka savienība ar franciju pie laba gala nenovedīs, pēkšņi izdomāju - lai atrisinātu visas problēmas ar vienu sitienu, vajadzētu atrast vēl tādus pašus separātistus...un atradu tos basku personā! laulības ar vienu no katalonijas princesēm un oficiāla pēcteča uzražošana vairs bija tikai laika jautājums. no šādiem jautājumiem māsa nantē, protams, sāka neiluzori kakāt ķieģelus, un nebija vien ilgi jāgaida, kad speciāli apmācīts cilvēks iekšlietu ministrijā ziņoja, ka radiniece gatavo atentātu pret divgadīgo konkurentu. māsa acumirklī nokļuva čekas pagrabos. pēc divu gadu marinēšanas cietuma sienās un daudzkārtējiem lūgumiem izlaist ārā, tagad dzīvo mājas aresta apstākļos un ir vairākas reizes jau mēģinājusi bēgt - bezrezultatīvi. kur tu aizbēgsi reģionā, kurā man visi vasaļi ir lojāli līdz pēdējam asins pilienam?!

tagad gaidu, kad sāksies angļu invāzija piekrastē. šobrīd līdz tai ir tālu, jo normandija albionā dara vnk neiedomājamas lietas, aptuveni 1/3 anglijas ir okupēta, viņiem pašiem savu problēmu pietiek. a es domāju par to, kā otru sīko saradot ar vēl kādu basku baronu. lieliski, vienkārši lieliski.