Mani nesen cibā pārsteidza doma, ka viedokļus par politiku, zinātni un citām lietām šeit nedrīkst izteikt, jo tās ir pārāk augstas tēmas, par kurām drīkst izteikties tikai augstas klases speciālisti šajās lietās un tikai augsta līmeņa publikācijās.

Manuprāt, šāda doma ir jebkura diktatora slapjie sapņi – kas tu esi, lai spriestu par valsts politiku, attiecīgi komentētu notiekošos procesus un beigās vēl ietu uz vēlēšanām un balsotu par vienu vai otru politisko virzienu?

Daudzi iesācēju komentāri politikā būs primitīvi, bet ar laiku karstās diskusijās cilvēku izpratne pieaug. Galu galā vairums cilvēku spēj saprast, kāpēc ir vajadzīgi satiksmes noteikumi un pat jēdzīgi diskutēt, piemēram, par sodiem par ātruma pārsniegšanu. Viedokļu dažādība ir tikai apsveicama, jo tas norāda, ka cilvēki iedziļinās dažādās niansēs.

Varbūt tieši tas, ka cilvēki baidās domāt par lietām, kurās viņi nav speciālisti, traucē viņiem apgūt kaut ko jaunu? Daži šeit pārdzīvoja, ka bērni nespēj nolikt matemātikas eksāmenu. Varbūt šie bērni arī domā, ka viņiem absolūti nav nekādu dotību matemātikā, tāpēc izvairās vispār par to domāt. Vienīgais veids, kā viņi cenšas nolikt eksāmenu, ir ar piespiedu iekalšanu un kā obligātu smagu darbu.

Es vienmēr esmu piemērojis citu pieeju – mācīties ar interesi. Es ne vienmēr labi izpildīju mājasdarbus, pat matemātikā man ir bijušas sliktas atzīmes kontroldarbos, tomēr es vienmēr skrēju mācību vielai pa priekšu, lai izlasītu, kas, piemēram, ir logaritms, atvasinājums, diferenciālis utt. Ziniet, tās ir ārkārtīgi interesantas štelles, pat ja ne visai labi saprotu, kā tās praksē darbojas.

Nebaidieties no savas kompetences robežu pārkāpšanas un nedomājiet vispār par atzīmēm. Vislielākie panākumi dzīvē būs tur, kur jūs vadīs jūsu intereses.